Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome nolēmusi trešdien, turpinot pārrunas ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lūgt rasts iespēju nodrošināt papildu finansējumu arī pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogiem.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" norādīja, ka arodbiedrībai ir svarīgi visi pedagogi un sabalansēta slodze visiem pedagogiem, tāpēc LIZDA padome vienojusies prasīt valdībai papildu finansējumu, lai slodzes izlīdzinātu visām pedagogu grupām.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) otrdien iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet LIZDA prasības izvirzījusi par visām pedagogu grupām.
Vanaga pauda cerību, ka sarunās izdosies rasts kompromisu. Pagaidām plānotais streiks no 19. septembra nav atcelts.
Arodbiedrība arī atkārtoti lūgšot rasts iespēju pieņemt tādu lēmumu, lai pedagogu atalgojuma pieauguma grafiks nākamajai valdībai būtu saistošs.
Jau ziņots, ka pēc LIZDA lūgumu sarunās otrdien tika noteikta pauze, lai arodbiedrība varētu iepazīties ar IZM sagatavoto piedāvājumu. Diskusijas turpināsies trešdien, 14. septembra pēcpusdienā.
Preses konferencē pēc tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem Ministru prezidents otrdien norādīja, ka šīs valdības laikā ir pildīti visi pedagogiem dotie solījumi, un arī šajā situācijā "ir iespējams rast risinājumu, un modelis ko izstrādājusi IZM ir pamats, uz ko iet".
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) preses konferencē uzsvēra, ka, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu, kur slodzes ietvarā ir arī papildu sagatavošanās darbi, tiktu apmaksāts laiks, ko pedagogi velta, sagatavojot mācību materiālus, labojot darbus un veidojot mācību aktivitātes. Tādējādi, lai gan pedagogi praktiski strādātu tikpat daudz, cik pašreiz, viņi saņemtu lielāku atalgojumu.
Muižniece uzsvēra, ka tieši vispārējā izglītība ir izteikti cietusi no Covid-19 pandēmijas un jaunā mācību satura ieviešanas, tādēļ pašreiz fokuss tiek vērsts tieši uz šo izglītības līmeni. Sekojoši jaunajā valdībā, veidojot budžeta plānu, ļoti svarīgi būšot pirmsskolu pedagogi un pārējo izglītības veidu pedagogi.
Kariņš norādīja, ka kopumā koalīcija vienojās par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.
Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023. gada 1. janvāra. Kā skaidroja Kariņš, šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.
Lai gan Kariņš arī norādīja, ka šī valdība nevar paliekoši lemt par nākamo budžetu, tomēr viņš uzsvēra, ka koalīcijas partijas ir apņēmušās pēc vēlēšanām pildīt solīto, lai uzlabotu pedagogu atalgojumu.
Jau ziņots, ka koalīcija pedagogiem piedāvā no 2023. gada 1. janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.
Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, Vanaga pastāstīja, ka pēc nedēļas beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
