Ekonomistes skeptiskas par energoresursu cenu griestiem un nodokļu samazināšanu

Diskutējot par energoresursu cenām, to ietekmi uz inflāciju un iespējamo papildus valsts atbalstu, Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa sacīja, ka griestu noteikšana energoresursu cenām nav veiksmīgākais risinājums, jo tas nemotivēs patērētājus taupīt enerģiju un, ņemot vērā, ka enerģiju galvenokārt importējam, lielākās summas tiks izmaksātas energoresursu piegādātājiem.

Savukārt EM pārstāve Dace Zīle norādīja uz riskiem, nosakot cenu griestus energoresursiem. Viņa skaidroja, ka gadījumā, ja Latvija elektrības tirgotājam pateiks, ka valsts gatava iepirkt elektrību par konkrētu summu, tad pārdevējs var izlemt elektrību tirgot citai valstij par augstāku cenu, tādējādi Latvijā radot elektroapgādes riskus.

Zīle sacīja, ka valsts atbalsts iedzīvotājiem ir sniedzams mērķēti, jo, atbalstot pilnīgi visas mājsaimniecības, tiks radīt spiediens uz inflāciju, kas attiecīgi valstij "izmaksas dārgāk" un samazinās līdz šim sniegtā atbalsta efektu. "Mērķēts atbalsts ir par 20% efektīvāks, nekā atbalstot arī tos, kam tas nav tik nepieciešams," secināja ministrijas pārstāve.

Iepriekš izskanējuši priekšlikumu sniegt atbalstu iedzīvotājiem zemāku nodokļu veidā. EM aprēķinājusi, ka, samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), piemēram, atpūtas un kultūras pasākumiem, restorāniem un viesnīcām, pārliecinoša ieguvēja būtu tieši turīgākā sabiedrības daļa.

Vienlaikus EM secinājusi, ka, samazinot PVN pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ieguvums būtu "līdzsvarotāks visai sabiedrībai". Vērtējot PVN samazināšanas iespējas, Latvijas Bankas pārstāve uzsvēra, ka tas būtu fiskāli dārgs atbalsts.

Bērziņa pauda, ka pamatā atbalsts būtu sniedzams mazāk nodrošinātajām mājsaimniecībām, tādējādi arī budžeta līdzekļi tiek izmantoti efektīvāk. Savukārt atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem var izpausties kā daļēja energoresursu cenu pieauguma kompensēšana. Bet uzņēmumi, kas strādā iekšējā tirgū, tiktu atbalstīti caur patēriņu, ko veicinātu valsts sniegtais atbalsts iedzīvotājiem.

EM pārstāve pievienojās paustajam, ka valstij atbalsts būtu jāvelta eksportējošiem uzņēmumiem, jo tie Latvijas ekonomikai dod ieņēmumus. Zīle uzsvēra, ka, domājot par atbalstu uzņēmējiem, ir jāskatās, kādu atbalstu saviem uzņēmumiem sniedz citas valstis, lai Latvijas uzņēmumi nezaudētu konkurētspēju.

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) sekretārs Normunds Malnačs iepriekš "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" pauda, ka akcīzes nodokļa samazināšana pēc būtības būtu atbalsts turīgajiem iedzīvotājiem, savukārt Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norādīja, ka, samazinot PVN likmi, krītas valsts budžeta ieņēmumi, bet ne cenas.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" izteicās, ka, izvērtējot jau ieviesto mājsaimniecību atbalsta instrumentu efektivitāti energoresursu sadārdzinājuma apstākļos, visticamāk, valstij nāksies noteikt arī cenu griestus.