Saeima ceturtdien, 15. septembrī, pieņēma jaunu Kultūras centru likumu, kas noteic pašvaldību dibināto kultūras centru statusu, funkcijas, darbību un citus ar kultūras centru darbību saistītus jautājumus.
Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka likuma mērķis ir ar kultūras centru starpniecību veicināt kvalitatīvu kultūras pakalpojumu pieejamību visai Latvijas sabiedrībai, kā arī Latvijas kultūrvēsturiskās vides, kultūrtelpu un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.
Likuma mērķis ir veicināt arī nacionālās identitātes stiprināšanu, mūžizglītības pieejamību, jaunu kultūras pakalpojumu un produktu veidošanos, kā arī veicināt kvalitatīvu kultūras procesu, kurā nodrošināta iespēja līdzdarboties visai sabiedrībai.
Likumā definēts, ka kultūras centrs ir sabiedrībai pieejama pašvaldības dibināta iestāde vai tās struktūrvienība, kuras uzdevums ir īstenot likumā noteiktās funkcijas kultūras jomā.
Likums aptver jautājumu par kultūras centru funkcijām, tostarp veidojot un organizējot kultūras, mūžizglītības un tālākizglītības pasākumus, kā arī atbalstot Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktību, tai skaitā amatiermākslas un tautas kolektīvu darbību. Tāpat likumā noteiktas prasības, tostarp nepieciešamā izglītība, lai varētu strādāt par kultūras centra vadītāju.
Tāpat likums aptver jautājumu par finansējumu, nosakot, ka kultūras centru finansē tā dibinātājs – pašvaldība. Kultūras centrs varēs saņemt arī valsts budžeta finanšu līdzekļus un citus finanšu līdzekļus, tostarp no ziedojumiem un dāvinājumiem, kā arī maksas pakalpojumiem un pašu ieņēmumiem.
Pašvaldībām līdz 2023. gada jūnijam vismaz vienam savā pašvaldībā esošam kultūras centram būs jānodrošina metodiskā kultūras centra statuss. Metodiskajiem kultūras centriem likumā paredzētas papildu funkcijas, tostarp nodrošinot informācijas un pieredzes apmaiņu starp kultūras centriem un sniedzot konsultatīvu un metodisku palīdzīgu visiem attiecīgā novada kultūras centriem.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) portālam "Delfi" sacīja, ka kultūras centri veido vietējo kultūrvidi un kultūras dzīvi, un no to aktivitātes lielā mērā ir atkarīgi arī daudzi citi vietējās kopienas sekmīgai pastāvēšanai un attīstībai būtiski faktori – visupirms vēlme dzīvot šajā konkrētajā vietā, jo te ir ko darīt, te var gan labi atpūsties, gan sevi radoši izpaust un attīstīt.
"Bez kultūras centriem nebūtu plašā amatiermākslas tīkla, kas ir pamats mūsu identitātes stūrakmenim un lepnumam – Dziesmu un deju svētku kustībai, kura spējusi pastāvēt un attīstīties, ejot līdzi laikam, nu jau simtpiecdesmit gadu. Mūsdienās kultūras centru nozīmi vēl jo vairāk pastiprina globalizācijas monokultūras vilnis. Nepieciešamība pēc kultūras centru likuma tika aktualizēta pirms vairāk nekā desmit gadiem," teica Puntulis.