TM: skolotāju streiks pieļaujams, ja valdība pilnībā ignorē pedagogu vajadzības  (12)

Ministrijas skaidrojums publicēts dienā, kad plānotas valdības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), domājams, noslēdzošās sarunas par pedagogu prasībām.

TM skaidrojumā teikts, ka izglītības process ietver divas puses – tos, kas māca, un tos, kas mācās. Viena puse saņem izglītību, bet otra to nodrošina. Vieni maksā par izglītību ar nodokļiem, bet citi saņem atlīdzību no šiem nodokļiem. Viena puse pakļaujas prasībām pēc izglītības, bet otra puse izvēlas karjeru, kas saistīta ar pienākumu šo izglītību sniegt.

Ministrijā norāda, ka vienai no šīm pusēm nav kolektīvās balss – arodbiedrības atbalsta, bet otrai šāda iespēja ir. "Šis ir vienkāršots skaidrojums, lai ilustrētu, ka izglītības procesā sastopas divas puses, katrai no kurām ir savas konstitucionālās tiesības. Ja vienas no šīm pusēm nav, tad izglītības process, kādu mēs to pazīstam, nav iespējams. Izglītības procesa nodrošinātāji, kā nodarbinātie, bauda to aizsardzību, ko paredz darba tiesības – apvienoties arodbiedrībās, piedalīties tās organizētajos pasākumos, tostarp streikos," skaidro TM.

Tāpat ministrijā atzīst, ka visās Eiropas valstīs konstitucionālās tiesības aizsargā abas izglītības procesā iesaistītās puses: gan tiesības streikot, bet bērniem – tiesības uz izglītību. Tāpēc abu pušu tiesības var nonākt tiesiskā sadursmē, ja vien netiek ņemts vērā bērna labāko interešu princips.

Šis princips jaunā redakcijā ir nostiprināts Bērnu tiesību aizsardzības likumā un tas noteic, ka identificējot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina bērna vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību.

TM atsaucas uz Satversmes tiesu, kas norādījusi, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, un visās darbībās attiecībā uz bērnu prioritāras ir viņa tiesības un vislabākās intereses. Turklāt bērna tiesības un likumiskās intereses tiek skartas ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz bērnu, bet arī tad, kad lēmums var būt tikai attiecināms uz bērnu vai var netieši skart bērnu.

"Jebkuras citas prioritātes atzīšana bez nopietna iemesla un attaisnojuma nav pieļaujama. Tādējādi izglītības nodrošinātājiem, pieņemot lēmumus par metodēm savu tiesību aizstāvībai, ir jārīkojas veidā, kas nav pretrunā ar bērnu labākajām interesēm. Šādā pašā veidā jārīkojas arī valdībai iesaistoties komunikācijā ar izglītotājiem, vedot sarunas, kuru mērķis ir nepieļaut streiku kā galējo līdzekli, bet rast abpusēju risinājumu," pauž TM.

Ministrija arī norāda uz juristu un konstitucionālo tiesību ekspertu secināto, ka abu tiesību realizācijas līdzsvars ir iespējams, ja abas puses pieturās pie tiesību principiem un samērīguma.

"Tas, vai izglītotāju tiesību aizsardzības process noritēs bērnu labākajās interesēs, ir pilnībā pieaugušo rokās. Tāpēc tiek ieteikts tiesību aizstāvībai izvēlēties samērīgas metodes – mediāciju, koncentrēties uz sarunu vešanu, pieņem kompromisus, kurus puses piedāvā, atstājot streiku kā galēju līdzekli, ja sarunas pilnībā nevainagojas ar rezultātiem," atzīst TM.

Ministrijā uzsver, ka streiks pieļaujams tikai tādos gadījumos, ja valdība pilnībā ignorē izglītības speciālistu vajadzības, un arī tad tiek ieteikts – neorganizēt šādus pasākumus eksāmenu laikā, bet koncentrēties uz vasaras mēnešiem; nodrošināt bērniem iespēju būt skolās, klasēs, pirmsskolās un nodarboties ar citām aktivitātēm, neslēdzot skolas.

Jau vēstīts, ka arī ceturtdien, 15. septembrī, pēc valdības pārstāvju un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) kārtējās tikšanās nav skaidrības par gaidāmo pedagogu streiku, savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības piedāvājumu pedagogu algu celšanai vērtē kā vēsturisku un premjers cer uz arodbiedrības padomes saprātīgu lēmumu.

Valdības un LIZDA pārstāvji šonedēļ tikušies trīs reizes, lai meklētu risinājumus pedagogu prasībām. Līdzīgi kā trešdien arī ceturtdien valdības pārstāvji piedāvāja LIZDA risinājumu pedagogu algu celšanai, bet arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pauda, ka pēc sarunām ar valdības pārstāvjiem viņai nav LIZDA mandāta nākt klajā ar konkrētiem paziņojumiem par streiku. Trešdien vēlu vakarā LIZDA pavēstīja, ka pedagogi tomēr streikos.

Ceturtdien pušu tikšanās laikā pedagogiem tika piedāvāts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais otrs piedāvājums celt pedagogiem algas par 11-12%, šim mērķim no valsts budžeta novirzot 56,5 miljonus eiro, bet no pašvaldību budžetiem – 12 miljonus eiro.