Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 8. septembrī pieņemto Pašvaldību likumu, norādot uz trim būtiskiem problēmjautājumiem saistībā ar likuma 58. pantā iekļautajiem regulējumiem par iedzīvotāju padomēm.
Valsts prezidenta kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Levits atzīmē, ka 58. panta otrās daļas regulējums ir jāsaskaņo ar Satversmes 101. pantu, precizējot, ka tikai Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, var tikt ievēlēti par iedzīvotāju padomes locekļiem.
Tāpat Valsts prezidents norāda, ka likuma 58. pantā ir jāiekļauj regulējums, ka "tikai Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesīgi tieši balsot par iedzīvotāju padomes locekļu kandidātiem". Arī šajā gadījumā likumdevējam ir saistošas Satversmes 101. panta prasības.
Valsts prezidents arī rosina papildināt likuma 58. pantu ar regulējumu par iedzīvotāju padomes kompetenci, pašam likumdevējam nosakot iedzīvotāju padomes kompetences kodolu. Savukārt 59. pantā vajadzētu iekļaut iedzīvotāju padomes tiesības lemt par līdzdalības budžeta izlietojumu.
Valsts prezidents arī aicina apsvērt attiecīgās institūcijas nosaukumu.
"Šobrīd likumā lietotais institūcijas nosaukums "iedzīvotāju padome" lielā mērā to tuvina pašvaldībās ierastajām dažādām konsultatīvajām padomēm un komisijām, kas nodrošina sabiedrības līdzdalību un iedzīvotāju uzklausīšanu. [..] Lai likuma piemērošanā pēc tā spēkā stāšanās izvairītos no turpmākiem pārpratumiem un nepareizas interpretācijas, [..] aicinu likumā un tā piemērošanā turpmāk šīs institūcijas nosaukumu "iedzīvotāju padome" aizstāt ar saturiski precīzāku un atbilstošāku nosaukumu – "vietējo kopienu padome"," pamato Levits.
Tomēr kopumā Valsts prezidents augsti novērtē Saeimas un tās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas paveikto lielo darbu likuma sagatavošanā un pieņemšanā.
Jau vēstīts, ka Saeima 8. septembrī trešajā lasījumā pieņēma jaunu Pašvaldību likumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) portālu "Delfi" informēja, ka jaunā likuma izstrādes mērķis bija radīt tādu likumisku ietvaru, kas ļautu pašvaldībām strādāt efektīvāk, caurskatāmāk un sazobē ar sabiedrību, lai varētu pilnvērtīgi īstenot tās intereses. VARAM, strādājot pie jaunā likumprojekta, ņēmusi vērā līdzšinējos Satversmes tiesas spriedumus un Valsts kontroles atzinumus, rekomendācijas pašvaldību jautājumos.
Kā viens no būtiskākajiem jauninājumiem likumā ir paplašinātās sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā. Likumā noteikta pašvaldības sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tai jānodrošina sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā.