Valdība atbalsta pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un algu pieaugumu  (7)

Ministrijas kopējais piedāvājums – 59,18 miljoni eiro 2023. gadā un 60,26 miljoni eiro turpmāk ik gadu – aptver visas izglītības jomas, izņemot augstāko izglītību. Ar papildu finansējuma piešķiršanu ministrija novērš identificētos riskus pedagogu pārslodzei, samaksājot par citiem papildus veiktajiem pienākumiem, akcentē IZM.

Sestdien valdība atbalstīja arī IZM priekšlikumu par 3,7 miljonu eiro piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu digitālo platformu mācību materiālu pieejamību.

Jau tuvākajā laikā skolēniem un pedagogiem tiks nodrošināta iespēja izvēlēties digitālās mācību platformas – "soma.lv", "maconis.lv" un "uzdevumi.lv". Savukārt vidējās izglītības posmā būs iespēju abonēt arī "letonika.lv", "Ebsco" vai "Britannica" resursus pētniecības un padziļinātā satura pieejamībai.

Līdz šā gada 1. decembrim ministrija arī izstrādās un iesniegs valdībā rīkojuma projektu par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, ievērojot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktos darba samaksas pieauguma principus.

IZM atgādina, ka, noslēdzoties trīspusējām streika sarunām, puses vienojušās:

Vispārējās izglītības pamata un vidējās izglītības pakāpes skolotājiem no 2023. gada 1. janvāra viena skolēna vidējo mērķdotācijas apmērs tiek palielināts no 115 eiro līdz 127 eiro. Ierosinājuma galvenais mērķis ir sabalansēt skolotāja darba nedēļu, nodrošinot samērīgo 65% un 35% darba slodzes sadalījumu.

Sākot ar 2023. gada 1. septembri tiek ierosināts veikt pāreju no 30 stundu darba nedēļas uz 36 stundu darba nedēļu, nodrošinot darba stundu attiecību starp kontaktstundām un darba stundām pārējo pienākumu veikšanai attiecīgi rekomendējoši 65% un ne mazāk kā 35%, t.sk. arī proporcionāli palielinot skolotāju zemāko bruto algas likmi no 900 eiro uz 1 080 eiro.

Pirmsskolas izglītības pakāpes pedagogiem no 2023. gada 1. janvāra viena bērna vidējais mērķdotācijas apmērs tiek palielināts no 82 eiro līdz 90 eiro, un samaksa par zemāko alga likmi - paaugstināta līdz 1070 eiro.

Sākot ar 2023. gada 1. septembri slodzes sastāvu plānots noteikt 34 stundas nodarbību vadīšanai un 6 stundas citu pienākumu veikšanai. Tā kā pašvaldības nodrošinās tos pašus principus, kādi tiek plānoti 5-6 gadus veco bērnu izglītībā, līdzvērtīgi arī pašvaldību budžetos jārēķinās ar papildu fiskālo ietekmi attiecībā uz 1,5-4 gadus veco bērnu pirmsskolas izglītību.

Profesionālajā izglītībā paredzēta skolotāja slodzes sabalansēšanu, vienlaikus saglabājot skolotāja tiesības izvēlēties savu darba slodzes apjomu, kas nepārsniedz Darba likumā noteikto kopējo darba slodzi nedēļā (40 stundas). Virzība uz sabalansētu slodzi paredz nepieciešamu papildu finansējumu 11% apmērā pret 2022. gada profesionālās izglītības pedagogu darba samaksas dotāciju.

Profesionālās ievirzes pedagogu darba slodzes sabalansēšanai plānots 11% finansējuma pieaugums, salīdzinot ar 2022. gadam paredzēto finansējumu. Tas ļaus šobrīd noteiktajā pedagogu darba slodzes proporcijā paredzētās divas stundas citu pienākumu veikšanai palielināt līdz četrām stundām.

Interešu izglītības pedagogu darba slodzes sabalansēšanai paredzēts 11% finansējuma pieaugums, nosakot pakāpenisku gatavošanās stundu palielinājumu.

Ministrijā arī uzskaita ieguvumus katram skolotājam:

Sākot ar šā gada 1. septembri finansējums visām pašvaldībām pedagogu darba samaksai pieauga par 8,4% (zemākās darba algas likmes pieaugums līdz 900 eiro par 30 stundu darba nedēļu), savukārt no 2023. gada 1. janvāra visiem skolotājiem, salīdzinot ar 2022. gada valsts budžetā noteikto finansējuma apmēru, pedagogu darba samaksai plānots pieaugums vēl par 11%, un pirmsskolas skolotājiem – par 11,9% (zemākās darba algas likmes pieaugums no 970 eiro līdz 1070 eiro par 40 stundu darba nedēļu).

Saņemot papildu finansējumu pedagogu darba samaksai, izglītības iestādē direktoram būs iespēja:

IZM līdz šā gada 1. decembrim jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos, kas ir saistīti ar skolotāju slodzes izmaiņām, kā arī sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju jāizstrādā vadlīnijas par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu.

Saistībā ar finanšu avotiem pedagogu darba samaksai, IZM aicina ņemt vērā arī tā sauktos sekundāros efektus, t.i. papildus piešķirtie valsts budžeta līdzekļi darba samaksas palielināšanai sabiedriskā sektorā strādājošiem (šī ziņojuma kontekstā – pedagogiem) rada papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, 75% no tiem palielina pašvaldību budžeta ieņēmumus. Līdz ar to pašvaldībām ir papildus iespēja nodrošināt nepieciešamo finansējumu savu darbinieku algu palielināšanai.

Jau ziņots, ka piektdienas pievakarē mikroblogošanas vietnē "twitter" izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) paziņoja, ka "streika nebūs!".

Preses konferencē pēc sarunām ar LIZDA Muižniece informēja, ka panāktais gala kompromiss attiecas uz algas pieaugumu un slodzes izlīdzināšanu vispārējās izglītības pakāpē, tostarp speciālās izglītības pakāpē.

Pirmsskolas izglītībā no 1. janvāra tiks celta pedagoga likme līdz 1070 eiro, kas būs par 100 eiro vairāk, nekā šā gada 1. septembrī. Šajā izglītības pakāpē slodze tiks balansēta uz 34 stundu darba nedēļu.

Tāpat rasta iespēja par 11% celt finansējumu slodzes līdzsvarošanai profesionālajā izglītībā un interešu izglītībā.

Pēc Mužnieces teiktā, kopumā finansiālais atbalsts pedagogiem būs 60,2 miljoni eiro. Iepriekš izskanēja, ka 12 miljoni eiro no minētas summas tiks finansēta no pašvaldību budžeta, tomēr Muižniece sacīja, ka pašvaldībām šis būs fiskāli neitrāls risinājums.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piebilda, ka pašvaldību budžeta daļu kompensēs plānotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Bet plašāk šis aspekts nākamnedēļ tiks pārrunāts ar pašvaldību pārstāvjiem.

Arī LIZDA vadītāja Inga Vanaga mediju pārstāvjiem uzsvēra, ka pirmdien, 19. septembrī, pedagogu streika nebūs, jo vairāku dienu garumā pusēm ir izdevies rast "maksimālus kompromisus un pat vairāk".

Vanaga uzsvēra, ka piektdien lemtais ir vēstījums esošajiem un topošajiem pedagogiem, ka uzlabosies viņu darba dzīve. Tāpat LIZDA vadītāja pauda gandarījumu, ka aizejošā valdība tomēr izstrādās pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku.

Savukārt Kariņš preses konferenci atklāja ar vārdiem: "Draugi, būs labi. Labā ziņa ir tā, ka pēc četrām dienām valdības pārstāvji un LIZDA ir panākuši vienošanos, kas nozīme, ka pedagogi saņems algas pielikumu. Līdz ar to streiks nākamnedēļ nebūs, bet bērniem un jauniešiem tiks nodrošināts normāls mācību process," pauda premjers.

Valdības un LIZDA pārstāvji šonedēļ tikušies četras reizes. Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvāja 56,5 miljonus vispārējās izglītības pedagogu slodzes sabalansēšanai un atalgojuma pieaugumam, kā arī 3,7 miljonus eiro mācību līdzekļu nodrošināšanai.

LIZDA padomi šis piedāvājums neapmierināja, jo tā vēlējās sabalansēt slodzes arī pirmsskolas izglītības iestādēs. Savukārt otra arodbiedrības prasība bija – valdības lēmums par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku.

Nākamajā tikšanās reizē IZM arodbiedrībai piedāvāja celt pedagogiem algas par 11-12%, šim mērķim no valsts budžeta novirzot 56,5 miljonus eiro, bet no pašvaldību budžetiem – 12 miljonus eiro. LIZDA šajā piedāvājumā saskatīja pozitīvas tendences, jo tajā iekļauts algas pieaugums lielākajai daļai pedagogu, izņemot interešu izglītības pedagogus. Tomēr arī pēc šīs tikšanās LIZDA padome nelēma atcelt pedagogu streiku.

Jau ziņots, ka LIZDA pieteica pedagogu beztermiņa streiku, kurā bija gatavs piedalīties 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm.