Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmu cēlonis – mazais finansējums, secināts aptaujā

Aptauju īstenoja pētījumu centrs SKDS, kopumā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem un 1187 ārstus.

Aptaujas anketā tika iekļauti gan aktuālie jautājumi, gan jau iepriekšējās aptaujās uzdotie, nodrošinot iespēju salīdzināt šī gada vērtējumus ar 2013. un 2017. gada aptauju rezultātiem.

Uz jautājumu, kurš ir pats galvenais cēlonis problēmām Latvijas veselības aprūpes sistēmā, 39% ārstu atbildēja – pārāk mazs finansējums, kā arī 37% aptaujāto iedzīvotāju atzīmēja to pašu.

Savukārt slikti organizēto sistēmas pārvaldību izcēla 28% aptaujāto iedzīvotāju un 27% ārstu. 11% respondentu – iedzīvotāju atzīmēja, ka pie vainas ir pārāk zema sabiedrības veselības pratība un sistēmas modelis nav labs un Latvijas apstākļiem atbilstošs. 12% ārstu par šiem abiem aspektiem domā tāpat.

Tāpat viena no aptaujas tradicionālajām sadaļām bija veltīta ārsta profesijas prestiža noskaidrošanai, kā arī ārstu profesionālās apmierinātības mērīšanai. Aptaujā ārstiem tika lūgts novērtēt, cik, viņuprāt, prestižas Latvijā ir biežāk izplatītās profesijas.

Līdzīgi kā 2013. un 2017. gadā, arī šoreiz prestižāko profesiju trijniekā ārsti ierindoja arhitekta, advokāta un uzņēmēja profesijas.

Ārsti savas profesijas prestižu 10 ballu skalā novērtējuši ar 6,93, kas vienlaikus ir būtiski augstāks rādītājs, nekā iepriekšējās aptaujās.

Savukārt Latvijas iedzīvotāji ārsta profesiju novērtējuši kā pašu prestižāko. Tikai tad seko arhitekti, advokāti un uzņēmēji, liecina aptauja.

Savukārt jautājumā par uzticību dažādu profesiju pārstāvjiem, iedzīvotāji pauduši, ka vismazāk uzticas politiķiem, ierēdņiem un tiesnešiem, bet visvairāk – inženieriem, arhitektiem, ārstiem un medmāsām.

Salīdzinot ar 2017. un 2013. gadu, ir būtiski pieaudzis to ārstu skaits, kas uzskata, ka darbs ārstniecības jomā tiek pienācīgi novērtēts tieši finansiāli, kā arī uzlabojušies darba apstākļi.

Ja vēl 2017. gadā darba algu par pienācīgu novērtēja tikai 14% respondentu, tad šogad tie jau ir 29% aptaujāto ārstu. Tomēr joprojām paliek 59% ārstu, kas uzskata, ka finansiālais novērtējums nav atbilstošs.

Tāpat aptaujas dati parāda, ka dramatiski pieaudzis pacientu skaits, ar ko ārsts kontaktējas ikdienā, vienas nedēļas laikā. Šogad vidēji tie ir 80 pacienti, bet vēl 2017. gadā tie bija 66 pacienti nedēļā.

Tāpat aptauja parāda, ka joprojām ārsti ir spiesti strādāt vairākās darbavietās, bet 22% strādā pat trīs un vairāk darbavietās. Tikai 43% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir tikai viena darbavieta.

Joprojām "izdegšana" darbā ir ārsta profesijas neatņemama sastāvdaļa, turklāt desmit gadu laikā, kopš tiek īstenotas aptaujas, situācija nav būtiski uzlabojusies. Joprojām katrs trešais ārsts jeb 35% bieži sastopas ar "izdegšanu", bet 53% - dažkārt. Tikai 9% aptaujāto ārstu ir atzinuši, ka nekad nav sastapušies ar "izdegšanu" darbā.

Pirmo reizi aptaujas veicēji vēlējās noskaidrot, kā iedzīvotāji un ārsti novērtē Latvijas veselības aprūpes sistēmu un tās atbilstību mūsdienu prasībām. Kā kopumā labu Latvijas veselības aprūpes sistēmu novērtējuši tikai 13% ārstu un 17% iedzīvotāju, bet kā kopumā sliktu – 28% ārstu un 32% iedzīvotāju.

Jau gadiem Latvijā tiek runāts par medicīniska rakstura kļūdām un to dekriminalizāciju, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tāpēc aptaujā pirmo reizi gan ārstiem, gan iedzīvotājiem tika jautāts, ko viņi domā par šo jautājumu.

Tikai 26% ārstu uzskata, ka medicīnisko kļūdu cēlonis ļoti bieži ir ārsta neprofesionalitāte un nekompetence. Aptaujātie ārsti sliecas domāt, ka biežāk pie medicīniska rakstura kļūdām ir vainojamas drošas ārstniecības sistēmas trūkums, kā arī zemā pacientu veselības pratība un gaidas, ka ārstēšana vienmēr dos 100% pozitīvu rezultātu.

Vienlaikus viņi atzīst, ka pacienti ļoti bieži ir arī izprotoši, ja redz godīgu mediķu attieksmi. Pacientu izpratni apliecina arī atbildes uz jautājumu, vai, jūsuprāt, Latvijā ir nepieciešams atbrīvot ārstus no kriminālatbildības par netīšām medicīniskām kļūdām. Kopumā apstiprinoši uz šo jautājumu atbildējuši 46% iedzīvotāju, bet nē teikuši 39% respondentu.

Ar SKDS iedzīvotāju un ārstu aptaujas rezultātiem 9. Latvijas Ārstu kongresā, kas norisināsies no 21. līdz 24. septembrim Rīgā, tiks iepazīstināta plašāka sabiedrība un īpaši diskutēts arī plenārsēdē "Ārstu un pacientu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā. Profesionalitātes un medicīnisko kļūdu cēloņsakarības".