Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas likumu vērtēs Saeimas Aizsardzības komisija

Jautājums 22. septembra Saeimas sēdē tika skatīts pēc Ministru kabineta (MK) lūguma.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā VAD likumprojektu, kā arī grozījumus virknē likumu – Militārā dienesta likumā, Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, Ārstniecības likumā, Militārās disciplināratbildības likumā, Krimināllikumā, Militārpersonu izdienas pensiju likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā, Oficiālās elektroniskās adreses likumā, likumā "Par valsts pensijām", likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

Pēc likumu pieņemšanas tiks virzīti arī grozījumi vairākos Ministru kabineta noteikumos un iekšējos normatīvajos aktos.

Pret VAD likuma nodošanu komisijai ceturtdien Saeimā balsoja partijas "Saskaņa" deputāti.

Debatēs pirms lēmuma par iepriekšminēto likumu nodošanu komisijai Edvīns Šnore (NA) uzsvēra, ka tā ir atbilde uz Krievijas rīcību. Savukārt Nikolajs Kabanovs (S) kritizēja plānoto dienestu, apgalvojot, ka šādi radīsies "hibrīdarmija", kurā būšot pārāk liela vecumu un algas atšķirība. Šādi, deputāta ieskatā, tiks radīts risks "ārpusreglamenta attiecībām".

"Saskaņas" deputāts arī aicināja Latviju domāt par bunkuru tīkla izveidi, nevis armiju.

Arī Ivans Klementjevs (S) iebilda pret VAD likuma un ar to saistīto likumprojektu virzīšanu izskatīšanai komisijā, argumentējot, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks neiebilst visaptverošai valsts aizsardzībai, taču uzskata, ka nepieciešams palielināt fizisko sagatavotību visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem. Klementjevs kā bijušais olimpiskais airētājs uzsvēra, ka fiziskās sagatavotības līmenis Latvijā esot ļoti zems.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja, ka likumprojekta atbalstītāji nav iedomājušies par jauniešu aizbraukšanu no Latvijas.

"Ir mātes, kas auklējušas 2004. un 2005. gadā dzimušus bērnus. Šie bērni nav valsts īpašums, viņiem nedrīkst atņemt pasi, vai izsniegt pasi uz laiku, jo tas ir par ko jūs uzskatāt jauniešus. Esmu pārliecināta, ka tiem, kuri atbalsta šo likumprojektu mājās nav jauniešu," sacīja deputāte. Stepaņenko bija pieteikusies runāt likumprojekta atbalstam, taču savā runā iestājās pret to.

Tāpat ziņots, ka 6. septembrī MK atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) priekšlikumu pakāpeniski ieviest valsts aizsardzības dienestu (VAD) no 2023. gada līdz 2027. gadam.

VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu, iesaucot pilsoņus obligātā kārtā.

Piedāvājums paredz no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim noteikt pārejas periodu, kura laikā paredzēta iesaukšana dienestā atbilstoši aizsardzības nozares vajadzībām no visiem vīriešiem, kuri attiecīgajā gadā ir vismaz 18 gadi; vīrieši, kuri dzimuši pirms 2003. gada 1.janvāra, varēs pieteikties VAD brīvprātīgi; vīrieši, kuri nav iesaukti VAD, varēs bez ierobežojumiem brīvprātīgi pieteikties profesionālajam dienestam vai dienestam Zemessardzē.

2027. gadā bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam jāsasniedz 28 400 karavīru.

Lai ieviestu VAD, ministrija rosina kāpināt finansējumu aizsardzībai līdz 3% no IKP sākot ar 2027. gadu, kas paredzētu straujāku, taču izlīdzinātu VAD ieviešanas grafiku.

Tādējādi, plānoto papildu budžeta līdzekļu apmēru, aizsardzības jomai 2023. gadā būtu nepieciešami aptuveni 87 miljoni eiro, 2024. gadā – aptuveni 122 miljoni eiro, 2025. gadā – aptuveni 139 miljoni eiro, 2026. gadā – aptuveni 164 miljoni eiro, bet 2027. gadā – aptuveni 228 miljoni eiro.

AM norāda, ka šādam risinājumam nebūtu būtiskas ietekmes uz esošajiem un nākotnes spēju attīstības projektiem, būtu iespējams pakāpeniski ieviest VAD un veidot nepieciešamās augstas gatavības rezerves.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) iepriekš paziņoja, ka plāno jau no nākamā gada Latvijā ieviest VAD.

Plānots, ka no 2023. gada 1. janvāra norisināsies brīvprātīgais iesaukums, taču pēc tam divreiz gadā norisināsies iesaukums, kurā varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem – valsts aizsardzības dienestu; Zemessardzi; vada komandiera kursu augstskolā; alternatīvo dienestu.

Alternatīvais dienests sevī ietvertu darbu, kas saistīts ar civilo aizsardzību, piemēram, AM, Iekšlietu ministrijā vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienestā.

Paredzēts, ka dienests ilgtu 11 mēnešus, kā arī tam pa vidu būtu viens brīvlaika mēnesis. Ministrs vairījās komentēt potenciālās jaunā dienesta izmaksas, taču norādīja, ka pirmos divus gadus to būs iespējams uzturēt, izmantojot pastāvošo infrastruktūru. Par dienestu paredzēta mēnešalga 400 eiro apmērā.

No 2023. gada līdz 2028. gadam plānots noteikt pārejas periodu, kurā būs iespējams atteikties no AM piedāvājuma, taču iecerēts, ka pēc 2028. gada viens no četriem dienesta veidiem būs jāiziet.

Dienestam būtu pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem (ja persona tobrīd vēl mācās, tad iesaukums notiktu pēc absolvēšanas).

Sievietes varēs dienestam pieteikties brīvprātīgi.