Krievija kara eskalācijas gadījumā varētu pielietot taktiskos kodolieročus, neizslēdz Vērdiņš  (14)

Vērdiņš portālam "Delfi" saka, ka taktisko kodolieroču izmantošana no Krievijas puses nav neiespējama – tas varētu būt kā galējs solis, ko neviens nevar izslēgt.

"Skaidrs, ka tas nebūtu kas tāds, ko Krievija izmantotu tā vienkārši, garāmejot, tā būtu kulminācija pēc tam, kad izmantoti visi citi eskalācijas līdzekļi," pauž Vērdiņš, minot nupat piesaukto mobilizāciju, gaidāmos referendumus un teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Tomēr viņš uzsver, ka taktiskie kodolieroči atšķiras no stratēģiskajiem – katastrofa būtu, bet ne tik liela mēroga.

"Tās nav ballistiskās raķetes. Tie ir taktiskie mazas jaudas ieroči, kas paredzēti izmantošanai kaujas laukā. Ļoti jaudīgs sprādziens ar visām tā paliekošajām sekām. Tā būtu simtiem kvardrātkilometru plaša teritorija, kas piesārņota ar radioaktīvām vielām," saka Vērdiņš.

Šādu ieroču izmantošana noteikti izsauktu atbildi no Rietumiem, kas būtu stingra, bet proporcionāla Krievijas nodarītajam. Vērdiņš gan uzsver, ka tas nenozīmē, ka tiktu likti lietā tādi paši ieroči.
Šobrīd jau ir publiskoti iespējamie scenāriji un ASV rīcība gadījumā, ja Krievijas līderis izlemtu pielietot kodolieročus.

NBS rezerves kapteinis, runājot par mobilizāciju, ko Krievija trešdien izziņoja, saka, ka šī ir Krievijas atbilde Ukrainai par tās militārajiem panākumiem: "Pašu mobilizācijas faktu Krievija izmanto kā eskalācijas soli – atbildēt kaujaslaukā ar pretuzbrukumu viņi nevar, un mobilizācijas solis kalpo kā atbilde uz Ukrainas militārajiem sasniegumiem karā," saka Vērdiņš.

Viņš arī min iekšpolitikas sašūpošanos, sākoties mobilizācijai: "Ir tāds kā nerakstītais likums, ka Krievijas iedzīvotāji nejaucas valsts rīcībā, un otrādāk, bet te sanāk nevienotās vienošanās pārkāpšana. Tāpat, iespējams, vīlušies ir tie cilvēki, kas par atlīdzību piekrita karot brīvprātīgi uz konkrētu laiku – pāris mēnešiem.

"Domāja, ka trīs mēnešus noturēsies, atrisinās savas finansiālās problēmas, bet tagad sanāk, ka šis līgums ir spēkā līdz mobilizācijas beigām, un mēneši var pārvērsties par gadiem," saka Vērdiņš, minot, ka šiem brīvprātīgajiem ir pamats būt nikniem.

Vērdiņš saka, ka 300 000 cilvēku nevar tā vienkārši paņemt un iesaukt – process varētu ilgt mēnešiem, turklāt vairākās kārtās: sākumā būs tādi cilvēki, kas paši atskries uz kara komisariātiem. Pēc tam tiks iesaukti tie, kuri saņēmuši pavēsti. Arī tad, kad cilvēki tiks iesaukti, tas nenozīmēs, ka viņiem izsniegs automātu, bruņucepuri un sūtīs uz fronti. Viņiem jāapgūst iemaņas, saka Vērdiņš.

"Vajadzētu paiet pāris mēnešiem, lai mobilizētie karavīri apgūtu prasmes, bet Krievija to nevarēs atļauties, visticamāk, tās varētu būt dažas nedēļas, varbūt mēnesis," spriež NBS rezerves kapteinis.

"Runājot par 300 tūkstošiem – nedomāju, ka visus atradīs un tik daudz viņu būs. Minimums, ko varēs savākt būs 100, 150 tūkstoši," saka Vērdiņš, minot, ka cilvēkus būs grūti atrast, jo daļa bēguļos, citi nebūs derīgi medicīnisko iemeslu dēļ, kāds būs miris un kāds – cietumā.

NBS rezerves kapteinis min, ka mobilizēti netiks visi Krievijas iedzīvotāji, kas ir vīrieši un atbilst konkrētai vecuma kategorijai – tie ir cilvēki, kas agrāk ir bijuši Obligātajā militārajā dienestā vai profesionālajā dienestā, zina, kā turēt ieroci, bet kam jāatsvaidzina iemaņas un jāapgūst jaunas.

Tie, kas negribēs karot, bēgs, sakropļos sevi, vai beigās arī pakļausies, un varbūt mēģinās padoties uzreiz, ja sanāks – tā lēš militārā bloga autors: "Pirmie mēģinās izvairīties, bēgt un slēpties, ko varam jau novērot," atzīst Vērdiņš.

"Tāpat ir variants par sevis sakropļošanu – vēstures gadījumi rāda, ka tikuši izmantoti dažādi paņēmieni – žiletes norīšana, iešaušana sev kājā, sasmalcināta stikla ieelpošana, bojājot plaušas, pirkstu nogriešana, lai nespētu noturēt ieroci," piemērus min militārais eksperts.

Viņš arī pieļauj korupcijas iespējas, kad ārsti vīriešiem, kuri nevēlas tikt mobilizēti, uzstādīs visādas diagnozes, kas liegs karot.

"Delfi" jau rakstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien izsludināja daļēju mobilizāciju. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu izteicies, ka plānots iesaukt apmēram 300 000 rezervistu. Krievijā jau trešdien protestos pret izsludināto daļējo mobilizāciju 38 pilsētās tika aizturēti vismaz 1300 cilvēki.

Tāpat vēstīts, ka gandrīz visi lidojumi no Krievijas uz pieejamajiem ārvalstu galamērķiem trešdien tika izpārdoti īsi pēc tam, kad diktators Vladimirs Putins izziņoja daļēju mobilizāciju.

Ja Krievija gatavotos liela mēroga kodoluzbrukumam, tad būtu vērojama krietni lielāka prokemliski noskaņotu vai Krievijai nozīmīgu cilvēku braukšana prom no Ukrainas, portālam "Delfi" uz jautājumu par iespējamo kara eskalāciju pēc politiķa Viktora Medvedčuka un 55 Krievijas karavīru apmaiņas atbildēja Austrumeiropas politikas pētnieks Mārcis Balodis.

Viņš arī atzina, ka Putins ar kodolieroču žvadzināšanu grib panākt iebiedēšanu: "Kodolieroču īpatnība ir tā, ka tie ir ne tikai iznīcinoši ieroči, bet arī tiem ir izteikti spēcīga psiholoģiska ietekme – tie uztrauc sabiedrību, un tie tiek asociēti ar milzīgu iznīcību, tāpēc pilnīgi loģiski, ka cilvēki uz to jūtīgi reaģē".

Savukārt NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte Elīna Lange-Ionatamišvili raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien pauda, ka draudi, ka Putins pielietos kodolieročus, varētu būt reālāki nekā kara sākumā, taču atbilde no Rietumvalstīm noteikti sekotu.

Arī viņa norādīja, ka kodolieroču retorika no Krievijas puses ir šantāža un draudi, taču vairāki analītiķi ir pauduši, ka šoreiz to pielietošanai varētu būt pamatojums, jo Putins ir izmisumā, ko pierāda arī izsludinātā daļējā mobilizācija.

Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā.

Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju". Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.