Velotransportam kļūstot populārākam, tāpat kā citās Eiropas pilsētās, arī Rīgā arvien aktuālāka kļūst ilgstoši atstātu velosipēdu problēma. Aizvien vairāk velosipēdu tiek atstāti mēnešiem ilgi pieslēgti velo novietnēs, pie stabiem un citās vietās, aizņemot vietu un traucējot citiem velosipēdistiem un nereti arī gājējiem, pauž apvienība "Pilsēta cilvēkiem".
Apvienība jau pirms pāris gadiem mēģinājusi šo problēmu aktualizēt. 2020. gadā tā vērsās Satiksmes ministrijā, 2021. gadā – Rīgas domes Satiksmes departamentā, lūdzot izstrādāt tiesisko regulējumu pamestu velosipēdu un elektroskrejriteņu piespiedu pārvietošanai.
"Diemžēl, šīs iestādes un arī Rīgas pašvaldības policija tā vietā, lai kopīgi risinātu šo jautājumu, noveļ atbildību viena uz otru," portālam "Delfi" rezumē organizācija.
Rīgas domē skaidro, ka patlaban neviens likums neregulē, kādos gadījumos pie velostatīviem pieslēgtie velosipēdi un blakus novietotie elektroskrejriteņi uzskatāmi par pamestiem. Nav arī atsevišķi regulējumi, kuri noteiktu – kam un kādā kārtībā tie būtu jāevakuē.
Regulējums arī nenosaka mehānismus pamestu velosipēdu evakuācijai – tāds gan ir automašīnām.
Pašvaldība gan nenoliedz, ka ar laiku arī šis aspekts pašvaldības vai valstiska mēroga regulējumā varētu tikt sakārtots.
Tomēr jau tagad Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi paredz, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas – gājēju ietvju, grāvju, caurteku vai zālienu līdz brauktuves malai – kopšanu nodrošina nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs.
Tādējādi, ja īpašumam piegulošajā teritorijā ir izmesti atkritumi vai šajā gadījumā nokalpojuši vai nelietojami transportlīdzekļi – par to aizvākšanu ir atbildīgs piegulošās teritorijas īpašnieks.
Arī katram velostatīvam pilsētā ir savs konkrēts īpašnieks, kura pienākums ir regulāri tos apsekot un rīkoties, atkarībā no nepieciešamības, skaidro pašvaldībā.
Pamesto velosipēdu problēma nesen aktualizēta arī vietnē "Twitter", kur iedzīvotāji sliekušies atbalstīt nepieciešamību noteikt kādus kritērijus, pēc kuriem varētu atbrīvoties no šādiem ilgstoši novārtā atstātiem transportlīdzekļiem.
Komentējot attēlā redzamo, pašvaldībā gan piebilst, ka "piemērā redzamie velosipēdi un skrejritenis neizskatās pēc pamestiem".
Jau ziņots, ka Rīga par Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļiem būvēs veloceliņus un veidos mobilitātes punktus, tādējādi mudinot iedzīvotājus izmantot sabiedrisko un mikromobilitātes transportu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
