CVK noraida LKS iniciatīvu par padomju pieminekļu demontāžu lemt referendumā  (2)

Vairākums komisijas locekļu uzskatīja, ka LKS piedāvātais likumprojekts pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu.

Saskaņā ar likumu CVK lēmums par iesniegtajām iniciatīvām ir jāpieņem 45 dienu laikā no likumprojekta saņemšanas dienas, izvērtējot iniciatīvas grupas atbilstību likuma prasībām un to, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas un satura.

"Atbilstoši tiesu praksei likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc satura, ja tas paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami, vai kuri pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām vai Latvijas starptautiskajām saistībām," savu lēmumu skaidro CVK.

Pēc CVK lūguma viedokli par rosināto likumprojektu sniedza Tieslietu ministrija (TM) un Saeimas Juridiskais birojs. TM atzinumā bija norādīts, ka likumprojekts nav izstrādāts atbilstoši juridiskās tehnikas un Ministru kabineta (MK) noteikumos izvirzītajām prasībām, kā arī likumprojekts, "ņemot vērā tā mērķi, pēc sava satura neiekļaujas Latvijas tiesību sistēmā un tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā gan ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām, gan Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām tiesībām, normatīvajiem aktiem vai starptautiskiem līgumiem". Tieslietu ministrijas skatījumā, likumprojekts nav uzskatāms par iesniegtu atbilstoši Satversmes 78. pantam, jo nav pilnīgi izstrādāts gan pēc formas, gan satura.

Tikmēr Saeimas Juridiskais birojs pauda atšķirīgu viedokli, norādot, ka likumprojekta trūkumi nav tādi, kuru dēļ varētu atzīt, ka likumprojekts nav pilnībā izstrādāts Satversmes 78. panta izpratnē.

Iepazīstoties ar viedokļiem un uzklausot likumprojekta iesniedzēja argumentāciju, par likumprojekta nevirzīšanu uz tautas nobalsošanu balsoja seši CVK locekļi, bet viens balsoja "pret".

CVK lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

Kā ziņots, Saeima šovasar pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15. novembrim.

Likuma autori skaidroja, ka tā mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, paust nosodošu nostāju pret PSRS un nacistiskās Vācijas prettiesiskajām okupācijas varām, kā arī novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisku notikumu atspoguļojumu.

Ar jauno likumu noteikts, ka publiskajā vidē aizliegts eksponēt pieminekļus, mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem - piemineklis slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārisma ideoloģiju, vardarbību, militāru agresiju un kara ideoloģiju, kā arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Likumā izcelts, ka tas neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, vai citiem veidojumiem, kas atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskās terora upuru piemiņas vietās.

Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.

Pēc likuma pieņemšanas valdība atbalstīja 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas vietu un citu objektu demontāžu.

Pēc likuma pieņemšanas jau ir demontēts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis Pārdaugavā, Uzvaras parkā. LKS centās sarīkot protesta akciju pret šī pieminekļa nojaukšanu, taču tā netika saskaņota, tāpēc atsevišķi cilvēki ieradās protestēt individuāli. Nojaukšanas laikā vairāku dienu gaitā pie pieminekļa ieradās pāris simti neapmierināto, daži desmiti no kuriem tika aizturēti.