Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi jaunus priekšlikumus, kā valsts varētu kompensēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem augošās energoresursu izmaksas, portālu "Delfi" informēja ministrijā.
EM sagatavojusi priekšlikumu atbalsta pasākumam visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā lieluma un darbības veida – noteikt elektroenerģijas cenas slieksni 160 eiro par megavatstundu (MWh) un šajā gadījuma valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni. Atbalstu plānots piemērot no šā gada 1. oktobra.
Savukārt, lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, EM piedāvā diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu. Centralizētās siltumapgādes tarifs virknē pašvaldību šajā sezonā noteikti pārsniegs 150 eiro par MWh, tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, valsts kompensētu 90%.
Otrs EM virzītais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz slieksni.
Trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām. Vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh. Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.
Šos priekšlikumus ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) iesniegs izskatīšanai otrdien, 27. septembrī, gaidāmajā Ministru kabineta sēdē.
EM atgādināja, ka valdība līdz šim jau apstiprinājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam šajā apkures sezonā, kā arī pieņēmusi lēmumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu visiem un no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa, t.i. visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas.
Tāpat uzņēmējiem apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim; atbalsta apmērs – līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.
Paredzams, ka par energoresursu cenu griestu noteikšanu pirmdien spriedīs koalīcijas sanāksmē.
"Delfi" jau vēstīja, ka Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertes atzina, ka atbalstam energoresursu cenu krīzē ir jābūt mērķētam, turpretī nodokļu mazināšana vai cenu griestu noteikšana energoresursiem nebūtu veiksmīgākais risinājums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
