Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi likumprojektu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli", kurā noteikts, ka terminālis un ar to saistītās būves ir jānodod ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. septembrim.
Minētais likumprojekts vēl jāskata valdībā, bet gala lēmums jāpieņem Saeimai.
Valdība jau iepriekš uzdeva EM kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām atbildīgajām ministrijām sagatavot un līdz šā gada 20. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par speciālo kārtību Skultes LNG termināļa projekta īstenošanai, kurā norādīt arī likuma mērķi un termiņu, līdz kuram projekts jāīsteno.
No EM sagatavotā likumprojekta izriet, ka tā mērķis ir stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, nodrošinot sekmīgu Skultes LNG termināļa uzbūvēšanu.
No likumprojekta izriet, ka Skultes LNG terminālis ir sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas atrodas Skultes ostas akvatorijā un ir savienots ar dabasgāzes pārvades sistēmu.
Tāpat regulējums paredz, ka Skultes LNG terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
No likumprojekta arī izriet, ka Skultes LNG terminālis un ar to saistītās būves ir nododamas ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. septembrim.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka valdība šā gada 30. augustā lēma, ka nacionālo sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli attīstīs AS "Skulte LNG Terminal".
Kopumā tika vērtēti divi potenciālie LNG termināla projekti - "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā. Iepriekš portāls "Delfi" vēstīja, ka Skultes projekta izmaksas tiek lēstas ap 120 miljoniem eiro – gan pats terminālis, gan cauruļvads līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei.
"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons paziņojumā medijiem pauda, ka valdības lēmums ir ne tikai "zaļais koridors" "Skulte LNG Terminal" īstenošanai, bet tas ir nozīmīgs solis Latvijas un Baltijas jūras reģiona enerģētiskajai drošībai.
"Mēs esam patiesi gandarīti, ka neskaidrību posms ir beidzies un varēsim ātrākiem soļiem virzīt projektu uz īstenošanu. Valdība mums ir noteikusi termiņu – 2024. gada rudens sezona – darīsim visu iespējamo un no mums atkarīgo, lai Skulte LNG Terminal projekts būtu gatavs iespējami ātrākajos termiņos un pat apsteigt noteikto. Esam gatavi sadarboties ar valdību un visām iesaistītajām pusēm," pauž Miķelsons.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aprīlī paziņoja, ka Latvija būvēs savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, bet Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar potenciālajiem LNG termināļa attīstītājiem ir vērtēs šāda termināļa atrašanās vieta.
Šā gada 7. jūnijā valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par saņemtajiem projektu pieteikumiem LNG termināļa izveidei Latvijā. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē pēc valdības sēdēs informēja, ka padziļināti tiks vērtēta iespēja attīstīt LNG termināli Skultē vai Kundziņsalā.
Savukārt augustā portāls "Delfi" vēstīja, ka tolaik valdība bija gatava atbalstīt LNG termināļa būvniecību Kundziņsalā, bet to neizdarīja alternatīvā projekta – Skultes varianta atbalstītāju – politiskās partijas "Konservatīvie" – kategorisko iebildumu dēļ.
Kundziņsalas projekts no valsts prasa mazāk, taču pastāv bažas par drošības riskiem. Līdz pagājušā gada beigām tas piederēja uzņēmējiem no Krievijas ar saitēm Kremlī.
Portāls "Delfi" iepriekš vēstīja, ka Skultes projekta lielākā īpašniece ir "Nacionālā gāzes termināļa biedrība". Tā kā tā nav uzņēmums, nedz īpašnieki, nedz patiesie labuma guvēji tai nav jānorāda. Vēl 13,5% projektā pieder Amerikas latvietim Pīteram Ragaušam, kurš ir arī partijas "Konservatīvie" ziedotājs, bet šopavasar 19,2% iegādājies uzņēmums "Virši-A".
"Skulte LNG Terminal" valdes loceklis ir Uldis Salmiņš. Viņš bija AS "Diena" vadītājs laikā, kad uzņēmumu pārņēma Aināra Šlesera un Andra Šķēles ģimeņu uzņēmumi. Pēc tam viņš publiski no saistības ar "oligarhiem" novērsies, atklājot, kā politbiznesmeņi ietekmējuši medija darbu. Atbildot uz "Delfi" jautājumu par to, kādēļ projekts joprojām pieder biedrībai, viņš skaidro, ka termināļa izveide bija biedrības ideja jau gāzes tirgus atvēršanas procesā un tā popularizēja domu par lokāciju Skultē. "Biedrība nodibināja AS "Skulte LNG Terminal" pēc tam, kad parādījās LNG industrijas pārstāvju interese par projektu. Līdz ar investoru piesaistes procesa pabeigšanu biedrība izstāsies no projekta un to pārņems privāti investori," informē Salmiņš.
Biedrības biedri ir SIA "Gason" dibinātājs Renārs Miķelsons, enerģētikas nozares uzņēmējs no Malaizijas Arnfins Unums (Arnfinn Unum), jurists Viesturs Brakovskis, bijušais Ekonomikas ministrijas ierēdnis, ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Gatis Ābele un kādreizējais AS "Diena" vadītājs Uldis Salmiņš.
Iepriekš galvenais Skultes projektu bremzējošais faktors bija "Latvenergo" nevēlēšanās sniegt garantijas, ka termināli izmantos. Pašlaik "Latvenergo" ir izvēle, kurā vietā izdevīgāk un lētāk saņemt gāzi. Klaipēdas terminālis saņem Lietuvas subsīdijas, tādēļ nākamajiem termināļiem jādomā, kā panākt tikpat zemu tarifu. Garantēts maksājums no lielākā dabasgāzes patērētāja Latvijā noteikti palīdzētu, skaidro termināļa vietas izvēlē iesaistītās personas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
