Kā norāda RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis, īstenotais projekts ļaus samazināt siltumenerģijas patēriņu 2,5 reizes, kas šobrīd ir akūti svarīgi uz kopējā energoresursu sadārdzinājuma fona.
Piemēram, pirms pārbūves darbiem siltumenerģijas patēriņš apkurei stacionārā "Biķernieki" bija 144,77 kWh/m2, taču pēc būvdarbiem prognozētais rezultāts – 57 kWh/m2, norāda Paeglītis.
Slimnīca arī veikusi apkures sistēmas pārbūvi, kas ļaus stacionāram pieslēgties "Rīgas siltuma" apkurei, nevis turpināt telpas apkurināt ar gāzi, kā tas tika darīts iepriekšējos gados.
Tāpat Paeglītis prognozē, ka 2023. gadā slimnīcai par 10 miljoniem paaugstināsies energoresursu izmaksas, salīdzinājumā ar 2021. gadu.
Viņš gan norādīja, ka visiem kopā ir jāmeklē risinājumi, lai sniegtu finanšu atbalstu ārstniecības iestādēm, jo ierobežot veselības aprūpes pakalpojumus šobrīd nevar atļauties.
"Austrumu slimnīcas stacionāra „Biķernieki" ēka ir celta 1963. gadā. Kopš tās uzcelšanas bija veikta tikai daļēja logu nomaiņa un tikai daļēja bēniņu pārseguma siltināšana. Ēkas faktiskā stāvokļa izpētes laikā tika konstatēts, ka uz fasādēm ir plaisu atvērumi, apmetuma atdalīšanās un krāsas atslāņošanās, jo nav izbūvēta horizontālā hidroizolācija. Ēkas bēniņos bija apkures cauruļvadi ar azbestu saturošu siltumizolāciju. Savukārt karstā ūdens cauruļvadi nebija mainīti kopš ēkas uzcelšanas. Lieki piebilst, ka siltuma zudumi bija dramatiski," situāciju pirms remonta ieskicē RAKUS valdes loceklis Kaspars Plūme.
Projekta ietvaros stacionārā "Biķernieki" tika paveikti sekojoši energoefektivitātes uzlabošanas darbi – pilnībā nosiltināta ēkas fasāde, izbūvējot ventilējamo fasādi ar akmens masas flīžu apdari. Nomainīti visi logi un ārdurvis uz jauniem, trīs stiklu pakešu logiem. Ir izbūvēta jauna ventilācijas sistēma ar gaisa rekuperāciju.
Savukārt mehāniskās ventilācijas sistēmas ierīkošana ļauj būtiski samazināt siltumenerģijas patēriņu. Tāpat ir veikta visu ēkas ieejas mezglu pārbūve un izbūvēta apkures sistēma ar automātisko temperatūras regulēšanas iespēju.
Kā prognozē RAKUS tehniskais direktors Edgars Pudzis, 2022. gadā slimnīcas izdevumi gāzes, elektrības un siltuma apgādei pieaugs no 3,3 miljoniem eiro līdz 7,2 miljoniem eiro, bet 2023. gadā pieaugums paredzams līdz 13 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka gada laikā izmaksas būs četrkāršojušās.
Jau septembrī Austrumu slimnīcā ir uzsākusi visaptveroša taupības plāna ieviešanu, kas ietver gan energoresursu taupības pasākumus, gan arī cita veida resursu taupīšanu. Paredzams, ka ar šiem pasākumiem, meklējot balansu starp pakalpojumu kvalitāti un izmaksām, varēs ietaupīt 15% apkures resursu, 10% elektrības un ūdens/kanalizācijas resursus. Apstākļos, kad resursu izmaksas augušas vairākkārtīgi, slimnīcai būs nepieciešams atbalsts, lai nodrošinātu normālu darbību.
Arī turpmāk būs nepieciešams Eiropas Savienības un valsts atbalsts, lai ne tikai veiktu ēku ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanu un logu nomaiņu, bet būs nepieciešami ieguldījumi arī resursu taupīšanas virzienā, piemēram uzstādot saules paneļus, siltumsūkņus, staru lauzējus un āra žalūzijas, prognozē Pudzis.
2019. gada 31. oktobrī starp Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru tika noslēgts līgums par Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Stacionāra "Biķernieki" energoefektivitātes uzlabošana" īstenošanu.
Minētā projekta kopējās izmaksas ir 3 146 182,12 eiro. Tā īstenošanai ir pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – līdz 2 550 000 eiro, valsts budžeta finansējums – līdz 450 000 eiro.
Tāpat projektā ir ieguldīti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas finanšu līdzekļi – 146 182,12 eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
