Pārceltas operācijas un pārplānotas vizītes – ar ko jārēķinās mediķu streika laikā  (1)

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) rīko atkārtotu brīdinājuma streiku 27. un 28. septembrī, jo tai nav izdevies vienoties ar Veselības ministriju (VM) par streika prasību izpildi. Tāpat 27. septembrī pulksten 13 pie Ministru kabineta ēkas notiks protesta sapulce.

Kā portāls "Delfi" uzzināja lielākajās universitātes slimnīcās, daļa mediķu plāno streikā piedalīties, tāpēc pacientiem jārēķinās ar neērtībām, tomēr pakalpojumu saņemšana netiks pārtraukta.

Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) pirmdien bija informācija par 80 slimnīcas darbinieku dalību streikā no kopā vairāk nekā 3000 darbiniekiem.

PSKUS Komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga sacīja, ka pārplānotas ir 15 pacientu vizītes pie speciālistiem ambulatori (poliklīnikā), kas nozīmē, ka tās nav atceltas, bet pārliktas uz citu laiku. Savukārt vēl pārplānotas ir arī aptuveni 40 plānveida operācijas.

"Skaits ir neliels un šobrīd nav pamata bažām par slimnīcas darba apgrūtināšanu – akūti palīdzība tiks nodrošināta, stacionāra pacientu aprūpe un ārstniecība netiks būtiski ietekmēta, tāpat notiks arī vizītes pie speciālistiem un plānotie izmeklējumi," viņa uzsvēra.

Savukārt Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) informēja, ka LVSADA organizētajā streikā kopumā dalību pieteikuši 48 slimnīcas darbinieki – aprūpes personāls un atsevišķi speciālisti.

Streika dēļ netiks sniegti atsevišķi plānveida pakalpojumi un visvairāk ietekmēti rehabilitācijas pakalpojumi un plānveida operāciju norise. Kopumā tiek pārceltas 18 operācijas un pārplānotas 15 rehabilitācijas vizītes, norādīja slimnīcā.

Slimnīcas darbinieki sazinās individuāli ar katru pacientu par izmaiņām pakalpojumu saņemšanā.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis jau pirmdienas rītā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka dalību streikā pieteikuši 33 darbinieki, kas uz kopējā darbinieku fona nav daudz, tomēr var radīt problēmas.

Viņš sacīja, ka liela daļa no Onkoloģijas centra operāciju bloka māsām un sanitāriem pieteikuši dalību streikā, kas var radīt problēmas veikt operācijas. Paeglītis pieļāva, ka tāpēc varētu nākties pārcelt kādas operācijas.

Kā iepriekš informēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte, arodbiedrība esot meklējusi kompromisu un kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar VM vairākkārt mīkstinājusi sākotnējās streika prasības. Patlaban esot palikusi tikai viena prasība – LVSADA uzstāj, ka, saskaņā ar Ministru kabineta iepriekš lemto, ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – vismaz 1117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – vismaz 745 eiro.

Atbilstoši šai prasībai valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz 2048 eiro pirms nodokļu samaksas ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, 1229 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem un 820 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.

Savukārt ministrijā akcentē, ka pēdējos gados valsts budžeta finansējuma apmērs veselības jomas pasākumu finansēšanai ir būtiski pieaudzis, 2022. gadā sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai kopumā no 2017. līdz 2022. gadam ir novirzīti 467,21 miljoni eiro.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt kvalificētu ārstniecības personu esamību valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai, atzīst VM. Ministrijas ieskatā, motivējot darbam valsts sektorā, turpinās ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam veselības nozares budžetā 2022. gadā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.