LVSADA atkārtotu brīdinājuma streiku rīko 27. un 28. septembrī, jo tai nav izdevies vienoties ar Veselības ministriju (VM) par streika prasību izpildi.
Uzrunāt sanākušos bija atnācis arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Viņš norādīja, ka ministrija ir cīnījusies par mediķiem un viņu atalgojumu, un cīnīsies par tām arī turpmāk. Viņš atgādināja, ka tādu atalgojuma palielinājumu, kādu ir saņēmuši mediķi, citas nozares šobrīd nav saņēmušas. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pārtrauca viņa uzrunu, prasot, kur ir solītie 10% atalgojuma palielinājumam.
Uzrunājot sanākušos, Keris uzsvēra, ka šodien te visi ir sapulcējušies, lai atgādinātu valdībai par neizdarīto darbu sekām.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka jāskatās nākotnē, nevis pagātnē un jākoncentrējas uz to, kas ir jāizdara. Viņa sacīja, ka ir jādomā, kā uzlabot atalgojuma modeli, jāpārskata, cik kas maksā veselības aprūpē. Tāpat viņa akcentēja, ka visiem jaunajiem Saeimas deputātiem ir jāatceras un "precīzi jāsarēķina, cik ilgā laikā un kā panāksim mūsu kolēģus citās valstīs".
Protesta akcijā ieradušies arī mediķi no Lietuvas.
Arodbiedrības pārstāvji iepriekš pauduši, ka streikā piedalīsies 316 medicīnas nozares darbinieku, taču protesta akcijā varētu piedalīties lielāks mediķu skaits. Vienlaikus daļai mediķu streikot traucē sirdsapziņa un jau pacientu veiktie pieraksti pie speciālistiem.
Streika laikā neatliekamā palīdzība tiks sniegta.
Jau ziņots, ka lielākajās universitātes slimnīcās streika laikā jārēķinās ar nelielām neērtībām, taču pakalpojumu saņemšana netiks pārtraukta.
Kāpēc mediķi streiko
Kā iepriekš informēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte, arodbiedrība esot meklējusi kompromisu un kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar VM vairākkārt mīkstinājusi sākotnējās streika prasības. Patlaban esot palikusi tikai viena prasība – LVSADA uzstāj, ka, saskaņā ar Ministru kabineta iepriekš lemto, ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – vismaz 1117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – vismaz 745 eiro.
Atbilstoši šai prasībai valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz 2048 eiro pirms nodokļu samaksas ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, 1229 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem un 820 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.
Savukārt ministrijā akcentē, ka pēdējos gados valsts budžeta finansējuma apmērs veselības jomas pasākumu finansēšanai ir būtiski pieaudzis, 2022. gadā sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai kopumā no 2017. līdz 2022. gadam ir novirzīti 467,21 miljoni eiro.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt kvalificētu ārstniecības personu esamību valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai, atzīst VM. Ministrijas ieskatā, motivējot darbam valsts sektorā, turpinās ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam veselības nozares budžetā 2022. gadā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.
Arodbiedrība savu neapmierinātību ar atalgojumu pauda jau šī gada jūlija beigās, kuplā skaitā izejot ielās, taču vienošanās vai prasību izpilde nav panākta, tāpēc LVSADA otrdien un trešdien rīko atkārtotu brīdinājuma streiku.