Valdība virza Skultes LNG termināla projektu; vides aizstāvji neapmierināti  (25)

No EM izstrādātā likumprojekta izriet, ka tā mērķis ir stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, nodrošinot sekmīgu Skultes LNG termināļa uzbūvēšanu. Valdība jau iepriekš vienojās, ka nacionālo LNG termināli attīstīs AS "Skulte LNG Terminal".

No likumprojekta arī izriet, ka Skultes LNG terminālis ir sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas atrodas Skultes ostas akvatorijā un ir savienots ar dabasgāzes pārvades sistēmu.

Tāpat regulējums paredz, ka Skultes LNG terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss.

Likumprojekts arī paredz, ka Skultes LNG terminālis un ar to saistītās būves ir nododamas ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. septembrim.

Pirms likumprojekta izskatīšanas Ministru kabinets arī uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par auditorkompānijas "PwC Latvia" veikto risku pētījumu par LNG terminālu Latvijā. Ziņojumā ietvertā informācija netiek publiskota.

Preses konferencē pēc valdības sēdes ekonomikas ministrs Ilze Indriksone (NA) informēja, ka Ministru kabinets citus lēmums šodien nepieņēma, bet vēl tiks gatavoti "piedāvājumi, kā ātrāk īstenot šo projektu".

Ministre uzsvēra, ka šis ir tehniski īstenojams projekts, kas būs konkurētspējīgs, turklāt patlaban netiek plānots sniegt valsts atbalstu Skultes LNG termināla projekta īstenošanai. Indriksone vien piebilda, ka vienīgais valsts atbalsts ir fakts, ka šim projektam piešķirts nacionālo interešu objekta statuss.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka valdība šodien pieņēma pirmo lēmumu, kas likuma formā nosaka skaidru procedūru projekta īstenošanai, bet līdz šim nav bijusi diskusija par iespējamu cita veida valsts atbalstu projektam. Pēc premjera teiktā, diskusijas par šiem jautājumiem varētu notikt vēlāk.

Nemierā ar to, kā notiek Skultes LNG termināla projekta virzība, ir Piekrastes vides aizsardzības biedrība. Tās pārstāve Marta Timrota portālam "Delfi" stāsta, ka galvenie iebildumi ir par to, ka pietrūkst plašākas informācijas un datu par to, kādēļ LNG terminālis būtu jābūvē tieši netālu no Skultes ostas. Viņa stāsta, ka biedrība informāciju prasījusi gan Skultes LNG termināla attīstītājiem "Skulte LNG Terminal", gan EM, gan Valsts vides dienestam, tomēr skaidras un datos balstītas atbildes tā arī neesot saņemtas.

Viena no galvenajām lietām, kas biedrību interesējot, ir ietekmes uz vidi novērtējums "Tas, protams, ir nepieciešams, jo šis tomēr ir bīstams ķīmisks projekts. Šāds novērtējums nav veikts kopš 2016. gada, kad projekta ieceres virzītāji vispār sāka par to runāt. Līdz karam Ukrainā nekāda virzība vispār nenotika, un tagad tiek saredzēta iespēja uz tā fona izbīdīt savu projektiņu un – hops – metušies iekšā ar pilnu jaudu," saka Timrota.

Biedrības nav redzējusi nekādu pamatojumu Skultes LNG terminālim – ne tehniski ekonomiskos aprēķinus, ne ģeogrāfisko alternatīvu izvērtējumu. Arī skaidras atbildes, kas balstītas aprēķinos tieši par Skultes LNG termināli, no "Skulte LNG Terminal" par regazifikācijas risinājumu, saņemtas neesot. Esot vien atsūtīts informatīvs materiāls.

Timrota stāsta, ka biedrība runājusi ar vairākiem vides ekspertiem, kuri gan nevēlas paust savu viedokli publiski, bet esot atzinuši, ka šāds regazifikācijas risinājums ir lēts un robusts, balstīts uz jūras ūdens izmantošanu, kas ne tikai sildīs jūru, bet arī radīs CO2 izmešus. Tas esot saistīts ar to, ka gāze no mīnus 164 grādiem tiek sildīta, lai mainītos uz gāzveida stāvokli, tomēr to nedrīkst uzsildīt par daudz, jo tad tā var sprāgt. Tāpēc līdzās sildīšanai tā ir arī jādzesē un tas tiek darīts ar jūras ūdeni, kas tiek atgriezts jūrā, tikai nu jau siltāks.

Tāpat biedrībai esot bažas par to, kas ir patiesie Skultes LNG termināla projekta īstenotāji, jo publiskajos reģistros informācija par to nav.

Lai arī informācijas trūkuma dēļ pastāvot neizpratne, kādēļ nacionālā interešu objekta statuss piešķirts Skultes LNG terminālim, nevis Kundziņsalas terminālim, kas arī uz to pretendēja, biedrība tomēr nevarot apgalvot, ka pilnībā iestājas pret LNG termināla izveidi Latvijā – arī tam trūkstot datu.

Kopējās Skultes LNG termināla izmaksas tiek lēstas ap 120 miljoniem eiro, no kuriem 80 miljonus eiro izmaksātu platforma, bet aptuveni 40 miljonus eiro – cauruļvadi. AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons iepriekš intervijā "Delfi Bizness" stāstīja, ka attīstītājs iecerējis piesaistīt industriālo partneri, kas ieguldītu 30% no nepieciešamā finansējuma, bet atlikušos 70% aizņemtos no bankas. Potenciālā investora vārdu attīstītājs neatklāj. Taču, lai piesaistītu investoru, ir būtiski saņemt garantiju no Latvijas energokompānijas "Latvenergo", kas ir lielākais gāzes patērētājs Latvijā, ka tā izmantos termināļa jaudas.

Energokompānija gan šādas garantijas nevēlas sniegt. "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste intervijā "Delfi Bizness" iepriekš uzsvēra, ka valsts uzņēmumam ir jānodrošina energodrošība jau šobrīd, un tā kā nākamie divi gadi būs kritiskākie gan dabasgāzes pieejamības, gan cenu ziņā, tad "Latvenergo" pieteicies sašķidrinātās gāzes jaudu iegūšanai Klaipēdas terminālī, kurš ir vienīgais šobrīd reāli strādājošais LNG terminālis reģionā un kuram ir skaidri zināmi darbības noteikumi.

"Ja skatāmies no "Latvenergo" puses, mūsu pamatuzdevums ir energodrošība. Mēs nevaram paļauties uz neskaidriem projektiem, kas būs kaut kad nākotnē ar kaut kādiem pieņēmumu pieņēmumiem, ka notiks tas un tas un tarifs būs tāds un tāds," Čakste sacīja intervijā.

Viņš arī norādīja, ka svarīgākie būs nākamie divi gadi, 2023. un 2024. gads. "Mums kā "Latvenergo" jānodrošinās, ka ir šie ieejas termināļi, lai nodrošinātu gāzes neatkarību un gāzes pietiekamību Latvijā. Šo jautājumu Skulte nekādi nerisina," sacīja Čakste.

Klaipēdas termināļa izsludinātajā konkursā ilgtermiņa regazifikācijas jaudu saņemšanai priekšroka esot tiem, kas piesakās ilgtermiņa jaudām un piedāvā slēgt 10 gadu līgumu. Pieteikumu iesniegšana noslēdzās 15. septembrī, bet vēl nav izsludināti tā rezultāti un attiecīgi nav zināms, vai un cik lielu pieeju "Latvenergo" ieguvis.

Tieši tas, vai "Latvenergo" iegūs ilgtermiņa pieeju Klaipēdas terminālim, varētu izšķirt Skultes projekta gaitu. Pēc Miķelsona teiktā – ja "Latvenergo" noslēgs ilgtermiņa līgumu par sašķidrinātās gāzes piegādi ar Klaipēdas LNG termināli, Skultes projekta potenciālais industriālais partneris varētu zaudēt interesi par to, un tādā gadījumā terminālis, visticamāk, netiks uzbūvēts.

Kā liecina 30. augusta valdības sēdes protokols, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) lēmumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināļu projektiem paudis atsevišķu viedokli: "Uzskatu, ka saņemtā informācija no "Latvenergo" par drīzumā plānoto 10 gadu sašķidrinātās gāzes piegādes līguma slēgšanu ar Klaipēdas terminālu mazina Skultes projekta ekonomisko vērtību un apdraud tā realizāciju. Lietuvai nav izdevīgi, ka Latvijā tiek izbūvēts lētāks un efektīvāks sašķidrinātās gāzes "ieejas punkts", jo tā ir konkurence par visa Baltijas, Somijas un Polijas reģiona gāzes un naudas plūsmām."

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aprīlī paziņoja, ka Latvija būvēs savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, bet Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar potenciālajiem LNG termināļa attīstītājiem ir vērtēs šāda termināļa atrašanās vieta.

Šā gada 7. jūnijā valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par saņemtajiem projektu pieteikumiem LNG termināļa izveidei Latvijā. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē pēc valdības sēdēs informēja, ka padziļināti tiks vērtēta iespēja attīstīt LNG termināli Skultē vai Kundziņsalā.

Savukārt augustā portāls "Delfi" vēstīja, ka tolaik valdība bija gatava atbalstīt LNG termināļa būvniecību Kundziņsalā, bet to neizdarīja alternatīvā projekta – Skultes varianta atbalstītāju – politiskās partijas "Konservatīvie" – kategorisko iebildumu dēļ.

Kundziņsalas projekts no valsts prasa mazāk, taču pastāv bažas par drošības riskiem. Līdz pagājušā gada beigām tas piederēja uzņēmējiem no Krievijas ar saitēm Kremlī.

Portāls "Delfi" iepriekš vēstīja, ka Skultes projekta lielākā īpašniece ir "Nacionālā gāzes termināļa biedrība". Tā kā tā nav uzņēmums, nedz īpašnieki, nedz patiesie labuma guvēji tai nav jānorāda. Vēl 13,5% projektā pieder Amerikas latvietim Pīteram Ragaušam, kurš ir arī partijas "Konservatīvie" ziedotājs, bet šopavasar 19,2% iegādājies uzņēmums "Virši-A".

"Skulte LNG Terminal" valdes loceklis ir Uldis Salmiņš. Viņš bija AS "Diena" vadītājs laikā, kad uzņēmumu pārņēma Aināra Šlesera un Andra Šķēles ģimeņu uzņēmumi. Pēc tam viņš publiski no saistības ar "oligarhiem" novērsies, atklājot, kā politbiznesmeņi ietekmējuši medija darbu. Atbildot uz "Delfi" jautājumu par to, kādēļ projekts joprojām pieder biedrībai, viņš skaidro, ka termināļa izveide bija biedrības ideja jau gāzes tirgus atvēršanas procesā un tā popularizēja domu par lokāciju Skultē. "Biedrība nodibināja AS "Skulte LNG Terminal" pēc tam, kad parādījās LNG industrijas pārstāvju interese par projektu. Līdz ar investoru piesaistes procesa pabeigšanu biedrība izstāsies no projekta un to pārņems privāti investori," informē Salmiņš.

Biedrības biedri ir SIA "Gason" dibinātājs Renārs Miķelsons, enerģētikas nozares uzņēmējs no Malaizijas Arnfins Unums (Arnfinn Unum), jurists Viesturs Brakovskis, bijušais Ekonomikas ministrijas ierēdnis, ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Gatis Ābele un kādreizējais AS "Diena" vadītājs Uldis Salmiņš.