Saeima lemj atvieglot kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai  (2)

Likums tika izstrādāts, lai veicinātu enerģētikas drošību un neatkarību.

Likums nosaka atvieglotu kārtību VES, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tām nepieciešamās infrastruktūras, piemēram, augstsprieguma elektrolīniju un autoceļu, būvniecībai, iepriekš informēja regulējuma autore Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Likuma nepieciešamība tika pamatota ar nepieciešamību diversificēt enerģijas ieguves veidus un veicinātu vēja enerģijas attīstību, pēc iespējas īsākā laikā sasniedzot kopējo VES uzstādīto jaudu 1000 megavatu (MW) apmērā.

Patlaban Latvijā ir Baltijas valstīs zemākais vēja enerģijas jaudu apjoms. Kopējā Latvijā uzstādīto VES jauda kopš 2019. gada ir 78 megavatstundas (MWh), savukārt Lietuvā – 546 un Igaunijā – 320 MWh. Latvijā uzstādīto VES jauda nosedz tikai 3% no elektroenerģijas piegādes iekšējā tirgus kopējā apjoma.

Likuma autori norāda, ka viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāda situācija, ir grūtības, ar kurām saskaras uzņēmēji, kas vēlas attīstīt VES vairākās pašvaldībās. Proti, lai nonāktu no ieceres par enerģijas ražošanu līdz enerģijas ražošanas objekta ekspluatācijas uzsākšanai, nepieciešams saņemt vairākus akceptus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī, piemēram, gadījumos, kad iecerētajai darbībai ir ietekme uz vidi, nodrošināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā dažādos dokumentu izstrādes un izvērtēšanas posmos.

Līdz šim, lai īstenotu ieceri par vēja enerģijas ražošanu ar jaudu virs 50 MW, ieceres iesniedzējam vispirms nepieciešams pieteikt iecerētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu.

Ņemot vērā to, ka VES ir mainījušies tehniskie parametri, attīstījušās tehnoloģijas, kā arī ir uzkrāta kompetento institūciju pieredze, likums paredz, ka VES būvniecība virs 50 MW tiks vērtēta ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūrā. Līdz šim regulējums neizslēdza iespēju likumā noteiktajos gadījumos piemērot arī ietekmes uz vidi novērtējumu, vienlaicīgi radot apstākļus, lai šis process tiktu piemērots tikai nepieciešamības gadījumos.

Plānots, ka Valsts vides dienests sagatavos un apstiprinās vadlīnijas, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūru. Vadlīnijās tiks iekļauti skaidrojumi vēja parku ieceru attīstītājiem iesnieguma sagatavošanai, ieceres apraksta veidošanai un pievienojamiem dokumentiem, tai skaitā nepieciešamajiem sertificētu ekspertu atzinumiem par ietekmi uz putniem, sikspārņiem un citām sugām.

Līdztekus likumam par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Abi regulējumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Jau vēstīts, ka likuma pieņemšana pēc vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) domām ļaus pirmās vēja turbīnas uzstādīt 2023. gadā.