'Lieciet taču mani mierā, tāpat gaida cietums.' 'Naukšēnu' bērni psihologus izvēlas neapmeklēt

Pirmdien, 26. septembrī, kad "Delfi" dodas uz sociālās korekcijas iestādi, sākas pēdējā tās pastāvēšanas nedēļa. Skolas direktors vēl nedēļu ir Didzis Čākurs. Amatā viņš bija kopš sākta gala, taču līdz ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) konstatētajiem pārkāpumiem pērn oktobrī viņu no amata atstādināja. Ar tiesas lēmumu nesen atjaunots amatā uz skolas likvidācijas periodu. Kopš 1. oktobra, "Naukšēni" ir oficiāli likvidēti.

Iestāde ir tukša – plašajās telpās lieku troksni radīt spēj vien atbalss. Čākurs inspekcijas pērn atklāto nekomentē. Tā, viņaprāt, būtu taisnošanās, un to viņš nevēlas. VBTAI uzsāka 13 administratīvā pārkāpuma lietas pret deviņiem iestādes darbiniekiem par emocionālo un fizisko vardarbību pret nepilngadīgajiem. Laiku "Naukšēnos" Čākurs sadala laika līknē pirms un pēc skandāla un izlemj runāt tikai par laiku pirms. Viņš zina arī stāstīt, kas ar dažiem no jauniešiem notiek patlaban, kamēr valstī vairs nav nevienas izglītības iestādes kā "Naukšēni".

Pilngadības priekšvakarā

Jaunieši kuļas dienu pa dienai, kā māk. Piemēram, kāds jaunietis Jelgavā ir savas pilngadības priekšvakarā. Ar viņu strādā psihologs. "Viņš uzskata, ka [psihologs] nevar palīdzēt un tā ir vienkārši ākstīšanās no mūsu puses," stāsta sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra "Eleja" vadītāja Nellija Veinberga. Jaunietis savu vērtējumu par notiekošo pielāgo stāsta klausītājam. "Ja viens darbinieks pajautās, atbilde būs viena, ja cits darbinieks pajautās, atbilde būs cita. Pajautāšu es – būs vēl citādāka atbilde uz jautājumu. Bērns jau iemācījies ar mums visiem manipulēt, lavierēt un darboties," turpina Veinberga.