Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sarunā ar portālu "Delfi" kā pozitīvu vērtē vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās, kas bijusi augstāka nekā pirms četriem gadiem. Tas parādot, ka "grūtos laikos mūsu valsts iedzīvotājiem nav vienaldzīgs valsts liktenis – iedzīvotāji piedalās vēlēšanās, kas ir demokrātijas stūrakmens".
Savukārt konkrēti par "Jaunās vienotības" (JV) partijas rezultātiem sestdien veiktajā nobalsojušo vēlētāju aptaujā ("exit poll") Kariņš atzina, ka tie "ir ļoti cerīgi". Vienlaikus gan politiķis norādīja, ka iemācījies politikā "ne pārāk reaģēt uz agrīnām aptaujām", piebilstot, ka balsu sadalījums noskaidrosies nakts gaitā.
Jautāts, kādēļ citām koalīcijas partijām iepretim JV patlaban vērojams kritums atbalstā, Kariņš norādīja, ka tas būtu jautājums sociologiem un politologiem. "Es, protams, varu tikai priecāties par tiem, kas ir atdevuši balsis manai partijai un man, bet es to uztveru kā lielu atbildību. Uz priekšu skatoties – tā vienkārši ir lielāka atbildība, bet es esmu pārliecināts, ka arī šajā jaunajā sasaukumā varēs izkristalizēties vairākums no Saeimas deputātiem, kuri varēs vienoties par kopīgu programmu un izveidot spēcīgu nākamo valdību," teica politiķis.
Potenciālie JV koalīcijas partneri ir dažādi, tādēļ, sākoties diskusijām par tās aprisēm, JV uz sarunām aicinās citas partijas, lai runātu par vērtībām un programmu. To gaitā būšot redzams, kur partijām saskan redzējumi un kādā veidā varētu izveidot nākamo koalīciju.
Vaicāts konkrēti par sadarbību ar Zaļo un zemnieku savienību, Kariņš norādīja, ka pieturēsies pie līdzšinējās pozīcijas un nesadarbosies ar tās premjera kandidātu Aivaru Lembergu.
"ZZS ar Lembergu priekšgalā, kurš ir saucis NATO karaspēku par okupantu karaspēku, kurš ir mūsu galvenā stratēģiskā partnera personīgi sankcionēts par korupciju un kurš ir pirmajā instancē Latvijā notiesāts par ļoti smagām korupcijas apsūdzībām, – es neredzu iespēju sadarboties ar šo spēku," sacīja Kariņš.
Būtiskāko tematu vidū koalīcijas izveides sarunu kontekstā politiķis uzskaitīja ekonomisko attīstību, iekšējo un ārējo drošību, kā arī izglītību. "Šīs trīs jomas, manuprāt, ir prioritātes. Es ceru, ka mēs atradīsim kopīgu valodu ar citiem potenciālajiem partneriem, ka mēs šīs jomas īpaši stiprināsim," izteicās premjers, piebilstot, ka viennozīmīgi arī citas jomas nepaliks atstātas novārtā.
Runājot konkrēti par izglītību, Kariņš norādīja, ka, jo spēcīgāka šī joma būs, to stabilāka būs valsts nākotne, turklāt izglītība arī ļaus stiprināt ekonomiku.
Vaicāts par sarkanajām līnijām, viņš atzīmēja, ka tās nav mainījušās. "Es nesaredzu, ka mans politiskais spēks vai es varētu sadarboties ar tā saucamajiem prokremliskajiem spēkiem. Tas, manuprāt, nav ne manās, ne mūsu valsts interesēs – to es nolieku malā. Bet mēs redzam, ka Saeimā, šķiet, ir ievēlēti gana daudz citu politisko spēku, un būs ar ko runāt," pauda Kariņš.
Kā ziņots, vēlētāju aptauja pie iecirkņiem jeb "exit poll" liecina, ka 14. Saeimas vēlēšanās pārliecinošu uzvaru svinēs premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā partija "Jaunā Vienotība", bet Saeimā būs pārstāvētas astoņas partijas.
Vienlaikus pakāpeniski ienāk arī pirmie vēlēšanu rezultāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
