Vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās bijusi augstāka nekā pagājušajās divās

Tika izmantotas 914 022 derīgu vēlēšanu aplokšņu ar 903 639 derīgām vēlēšanu zīmēm. Lielākā daļa vēlētāju balsoja 1. oktobrī, bet 63 342, jeb 4,11% no balsstiesīgajiem izmantoja iespēju nodot balsi glabāšanā pirms vēlēšanu dienas.

Kopumā Rīgas vēlēšanu apgabalā, ieskaitot ārvalstis, nobalsoja 298 568 jeb 52,82% balsstiesīgo pilsoņu. Vislielākā vēlētāju aktivitāte bija Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kurā nobalsoja 262 57 jeb 66,26% balsstiesīgo pilsoņu.

Kurzemes vēlēšanu apgabalā nobalsoja 114 977 jeb 63,85% balsstiesīgo pilsoņu, Zemgalē – 129 158 jeb 62,72% balsstiesīgo pilsoņu. Viszemākā vēlētāju aktivitāte ir bijusi Latgales vēlēšanu apgabalā, kur nobalsoja 111 319 jeb 57,14% balsstiesīgo vēlētāju.

Vēlēšanu aktivitāte 14. Saeimas vēlēšanās ir bijusi lielāka nekā 2018. gadā notikušajās 13. Saeimas vēlēšanās, kurās piedalījās 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, kā arī lielāka nekā 12. Saeimas vēlēšanās, kurās piedalījās 58,85% balsstiesīgo pilsoņu.

Iekļūšanai parlamentā nepieciešamos vismaz piecus procentus no nodoto balsu kopskaita ieguva septiņas partijas un partiju apvienības – "Jaunā Vienotība" (26 vietas), Zaļo un Zemnieku savienība (16 vietas), "Apvienotais Saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" (15 vietas), Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (13 vietas), partija "Stabilitātei!" (11 vietas), Latvija pirmajā vietā (deviņas vietas) un "Progresīvie" (desmit vietas).

CVK atgādina, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti tiks apstiprināti divu līdz trīs nedēļu laikā pēc vēlēšanām. Sīkāka informācija par vēlēšanu rezultātiem ir apskatāma CVK 14. Saeimas vēlēšanu tīmekļvietnē.

Kā ziņots, 1. oktobrī 1055 iecirkņos Latvijā un ārvalstīs notika 14. Saeimas vēlēšanas. Papildus tika nodrošināta arī balsošana velētāju atrašanās vietā, pasta balsošana un balsošana starptautisko operāciju rajonos.

Tāpat vēstīts, ka pēc būtības kā vienīgais reālais nākamās valdības vadītājs tiek minēts pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), savukārt koalīcijas kodolu varētu veidot JV, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA).

Ja galīgajos vēlēšanu rezultātos paliktu spēkā svētdienas vakara situācija, ka "Attīstītībai/Par!" netiek ievēlēta Saeimā, tad viens no variantiem būtu, ka koalīciju veidotu tikai trīs partijas – JV, AS un NA, kurām pēc Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā aprēķina varētu būt vairākums ar 54 vietām Saeimā.

Vēl nevar pilnībā izslēgt arī iespēju, ka šādā situācijā sava veida sadarbība ar koalīciju varētu veidoties arī "Progresīvajiem". Tomēr šāda iespēja lielā mērā varētu būt atkarīga, vai NA un "Progresīvajiem" izdotos rast risinājumu saistībā ar atšķirīgajām ideoloģiskajām nostādnēm. Paši "Progresīvie" pauž gatavību piedalīties sarunās par nākamās koalīcijas veidošanu.