Ministru kabinets otrdien, 4. oktobrī, apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos, ar kuriem tiek precizēti nosacījumi siltumenerģijas nodrošināšanai daudzdzīvokļu ēkām gadījumā, ja par siltumu izveidojies parāds.
EM portālu "Delfi" informēja, ka, lai nodrošinātu siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem arī tajos gadījumos, kad kāds no mājas iedzīvotājiem nav spējis apmaksāt siltumapgādes rēķinus, precizēti nosacījumi un termiņi, kuros siltumapgāde tiek pieslēgta lietotājiem.
Turpmāk siltumenerģijas piegādātājam noteikts pienākums atjaunot siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu ēkā, ja lietotājs ir veicis samaksu par piegādāto siltumenerģiju vairāk nekā 80% apmērā par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem, bet par atlikušo daļu jeb 20% ir uzsākts parādu piedziņas process un notiek saziņa ar parādnieku par tā nomaksas grafiku un termiņu.
Parādu piedziņas procesu var aizstāt ar vienošanos par parāda nomaksu noslēgšanu un īstenošanu.
Līdz šim netika apmaksāti līdz 10% no lietotājiem iepriekšējos 12 kalendāros mēnešos izrakstītajiem rēķiniem, tajā skaitā ietverot arī tos parādus, kas radušies mantošanas un īpašnieku maiņas gadījumos, kā arī neatgūstamos parādus.
"Pieaugot energoresursu cenām, pastāv iespējamība, ka mājsaimniecību parādi par piegādāto siltumenerģiju var īslaicīgi pieaugt līdz pat 20% no rēķinu kopsummas, neraugoties pat uz valsts atbalstu 2022./2023.gada apkures sezonā," pauda ministrijā.
Vienlaikus noteikumos paredzēta iespēja piegādātājam un lietotājam, savstarpēji vienojoties, galīgo norēķina periodu pagarināt līdz nākamā mēneša pēdējam datumam.
Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par siltumapgādes izmaksām un tās nodrošināšanai izmantotajiem resursiem, noteikumi papildināti ar informāciju, kas siltumenerģijas piegādātājam turpmāk ir jāietver lietotāja rēķinā. Attiecīgi rēķinos jābūt iekļautai informācijai par tiesībām apstrīdēt rēķinus, reizi gadā nodrošināt faktiskā siltumenerģijas patēriņa salīdzinājumu ar patēriņu iepriekšējā gadā grafiskā veidā, informācijai par izmantotā kurināmā struktūru un ar to saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un dažādu piemēroto nodokļu, nodevu un tarifu aprakstam. Lai neradītu papildus administratīvo slogu, informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām varēs sniegt tikai tās centralizētās siltumapgādes sistēmas, pie kurām ir pieslēgti siltumavoti ar kopējo nominālo siltumenerģijas jaudu, kas pārsniedz 20 megavatus.
Savukārt, lai nodrošinātu vienlaicīgu un objektīvu siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas rādījumu nolasīšanu un saīsinātu rēķina sagatavošanai nepieciešamo laiku, veicot siltumenerģijas un siltuma maksas sadalītāju nomaiņu vai uzstādot jaunus, tiem jābūt attālināti nolasāmiem. Papildus tam, regulējums paredz, ka no 2027. gada 1. janvāra visu uzstādīto un uzstādāmo siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju rādījumiem ir jābūt attālināti nolasāmiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
