Paziņojumā medijiem divas ar lauksaimniecību saistītas organizācijas pauž pretējus vērtējumus par vēlmi zemkopības ministra amatā arī turpmāk redzēt 14. Saeimas vēlēšanās nekandidējušo Kasparu Gerhardu (NA).
Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība izplatījusi paziņojumu medijiem, kurā tā aicina jaunajā valdībā zemkopības ministra amatam virzīt Gerhardu.
Organizācijā uzskata, ka Latvijai krīzes pārvarēšanai vajadzīgs "nozares darbu pārzinošs, pragmatisks un atbildīgs zemkopības ministrs". Savienībai aicina "neeksperimentēt ar Latvijas lauksaimniecības nozari", norādot, ka piensaimniecības nozare patlaban piedzīvo dziļu krīzi.
Turpretī Zemnieku saeima paziņojumā medijiem norāda, ka Gerhards vairākās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nav kandidējis un tādējādi nav ieguvis sabiedrības un nozaru mandātu, tāpēc organizācija aicina nepieļaut viņa atkārtotu virzīšanu šajā amatā. Ar šādu paziņojumu Zemnieku saeima vērsusies arī pie Valsts prezidenta Egila Levita.
Organizācija norāda, ka Latvijas valstij stratēģiski svarīgā lauksaimniecības nozare četru gadu laikā ir "iestumta dziļā stagnācijā, līdzšinējai vadībai nespējot panākt nozares ilgtspējīgu attīstību un neizrādot interesi reformēt lauksaimniecības sektora vājās vietas". Zemnieku saeima uzsver, ka esošajā drošības situācijā nozares attīstība, tajā skaitā iekšējā pārtikas apgāde, ir kritiski svarīga.
"Jau pirms 14. Saeimas vēlēšanām, Gerharda kungs augstprātīgi pauda savu vēlmi turpināt ieņemt šo amatu, aizbildinoties, ka kandidēt neļauj Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā, kas it kā liekot aizstāvēt nozares intereses daudz intensīvākā mērogā. Diemžēl, jāatzīst, ka tā ir bijusi tikai atruna, jo ar tik lielu vienaldzību par savu pārstāvēto nozari nevar "lepoties" neviens cits ministrs. Arī šobrīd, saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, Gerharda pārstāvētā partija viņu izskata kā zemkopības ministra kandidātu," atzīst Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Organizācijā norāda, ka šobrīd nozarē ir virkne sasāpējušu jautājumu, kuri būtu jārisina kompetentam un par nozari zinošam zemkopības ministra kandidātam. Pirmkārt, lauksaimniecības nozare šobrīd tiek plosīta no dažādām pusēm – augstas energoresursu cenas, bezprecedenta cenu kāpums mēslojumam, zaļā kursa un dažādu ierobežojumu ieviešana, milzīgās iepirkuma cenu svārstības.
Otrkārt, esošā Zemkopības ministrijas (ZM) vadība nav veikusi reformu mazo saimniecību segmentā, kura ļautu no 40 000 mazajām saimniecībām nošķirt reāli ražojošos uzņēmumus no fiktīviem, kuri, iespējams, mākslīgi pretendē uz Eiropas fonda līdzekļiem, tā atņemot naudu reāli ražojošajiem, mazajiem lauksaimniekiem.
Treškārt, līdz šim ZM vadība veidojusi nevis ilgtspējīgu nozari, kas ir spējīga stāties pretī dažādām krīzēm, bet tieši pretēji – atkarīgu no regulārām kompensācijām krīžu gadījumos.
Ceturtkārt, ZM nav spējusi iestāties par nozares interesēm, cīnoties par Eiropas Savienības finansējumu kopējā lauksaimniecības politikā, jo vairāk nekā puse Latvijas lauksaimnieku no 2023. gada saņems pavisam reālu maksājumu samazinājumu.
Zemnieku saeima uzskata, ka daļa pēdējo četru gadu laikā pieņemtie ZM lēmumi nav bijuši nozarei racionāli izskaidrojami un tie raisa bažas par to, ka stratēģiski jautājumi tiek primāri pieņemti nevis nozares attīstības interesēs, bet šauru grupu interesēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
