Saeima ceturtdien, 6. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Lielstraupes pils vēsturiskā kompleksa nodošanu Cēsu pašvaldībai. Lai likums stātos spēkā, tas jāpieņem trijos lasījumos.
Likumprojektu izstrādāja deputāti Ainars Latkovskis (JV), Kārlis Šadurskis (JV), Krišjānis Feldmans (K), Linda Medne (K), Rihards Kols (NA, Juris Pūce (AP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Raivis Dzintars (NA) un Raimonds Bergmanis (ZZS).
Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai" paredz nodod bez atlīdzības Cēsu novada pašvaldības īpašumā patlaban Veselības ministrijai piederošo Lielstraupes pils vēsturisko kompleksu.
Minētajā kompleksā ietilpst Lielstraupes pils, Straupes narkoloģiskā slimnīca, kā arī nekustamie īpašumi "Berlīne" un "Saulrīti".
Pēc īpašuma nonākšanas Cēsu pašvaldības īpašumā likums liegs pašvaldībai īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām. Aizliegums netiks piemērots, ja tas tiks ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Tāpat likumprojekts nosaka, ka Cēsu novada pašvaldība būs atbildīga par nekustamā īpašuma saglabāšanu, atjaunošanu un drošu izmantošanu. Vienlaikus Cēsu novada pašvaldībai būs jāizstrādā nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un attīstīšanas koncepcija, tā jāsaskaņo ar Kultūras ministriju.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Veselības ministrija (VM) un Cēsu novada pašvaldība bija vienisprātis par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk nodot valsts īpašumā esošo Lielstraupes pils vēsturisko kompleksu pašvaldībai, tā šā gada aprīlī Straupē vienojušies veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV).
Rozenbergs tolaik pauda, ka viņš apzinās, cik nozīmīgs šāds objekts ir, kādu atbildību uzliek un kādas investīcijas prasīs. Pašvaldībai ir gatava koncepcija un satura plāns, kā iedzīvināt pili, kā to saudzīgi atjaunot un kā to padarīt par rosīgu kopienas centru, ar to ir iepazīstināti Straupes un apkaimes iedzīvotāji, saņemot atbalstu tā realizācijai. "Beidzot jāpieliek punkts šim birokrātiskajam procesam, lai pils ne tikai izdzīvotu, bet arī uzplauktu," uzsvēra Rozenbergs.
Tolaik Cēsu pašvaldība kā vienu no īpašuma nodošanas risinājumiem minēja speciāla likuma izstrādi un pieņemšanu Saeimā.
Lielstraupes pils šobrīd pieder valstij un tajā līdz 2018. gadam atradās Straupes narkoloģiskā slimnīca. Taču pils kompleksa ēkas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nav piemērotas, tāpēc alkohola atkarīgo ārstēšana jau kopš 2018. gada sekmīgi pārcelta uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu. Kultūras pieminekļa uzturēšana, apsaimniekošana un remontdarbi nav VM pamatdarbības joma, toties vēlmi īpašumu attīstīt izrādījusi vēsturiskā Pārgaujas un pašreizējā apvienotā Cēsu novada pašvaldība.
Par Liestraupes pils būvniecības laiku tiek uzskatīts 1263. gads, tā tika celta kā Rīgas arhibīskapa vasaļa pils, dokumentos pils pirmo reizi pieminēta 1310. gadā. Tā ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām, un vienīgā pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
