ASV valdība 2022. finanšu gadā Latvijai piešķirs aptuveni 200 miljonus ASV dolāru drošības palīdzības un drošības sadarbības finansējumam, tostarp vairāk nekā 145 miljonu ASV dolāru apmērā ārvalstu militārajam finansējumam (FMF), lai stiprinātu Latvijas drošību un militāro savietojamību, portāls "Delfi" uzzināja ASV vēstniecībā Latvijā.
Vēstniecībā norādīja, ka ASV prezidents Džo Baidens paziņoja par jaunāko FMF paketi, kuru ASV Kongress apstiprināja septembra beigās, lai atbalstītu Ukrainu un 17 valstis, kas sniegušas Ukrainai nozīmīgu palīdzību. Ar FMF starpniecību Latvija var stiprināt savas aizsardzības un atturēšanas spējas.
Latvijas nozīmīgais militārais atbalsts Ukrainas aizsardzībai ir bijis izšķirošs ukraiņu tautas centieniem cīnīties pret notiekošo Krievijas agresiju. Šis finansējums palīdzēs Latvijai nostiprināt savas nozīmīgās aizsardzības spējas, lai stiprinātu drošību savā teritorijā un NATO austrumu flangā, norādīja vēstniecībā.
Ārvalstu militārais finansējums ir programma, kas nodrošina dotāciju vai tiešu aizdevumu ārvalstu militārpersonām ASV aizsardzības aprīkojuma iegādei, apmācībai un pakalpojumiem. 145,1 miljons ASV dolāru, ko Latvija saņem 2022. finanšu gadā, ir grantu finansējums.
ASV izsaka atzinību sabiedrotajiem un partneriem no Latvijas un vairāk nekā 50 valstīm, kuras tām pievienojušās, turpinot sniegt Ukrainai smago bruņojumu, munīciju un citu vitāli svarīgu palīdzību tās drošībai. Mēs ASV atzinīgi novērtējam visu sabiedroto un partneru ieguldījumu, sniedzot Ukrainai nepieciešamo atbalstu, lai tā turpinātu aizstāvēties pret Krievijas brutālo karu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
