Saistībā ar nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietu aizvadītajā nedēļā atstādināts Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Kāpostiņš, kļuvis zināms TV3 raidījumam "Nekā personīga".
"Nekā personīga" vēsta, ka Kāpostiņš no dienesta pienākumu pildīšanas atstādināts aizvadītajā otrdienā. Kāpostiņš policijā strādājis 22 gadus un slepkavības izmeklēšanas nodaļā vadošā amatā ir nedaudz ilgāk par gadu.
Valsts policijā "Nekā personīga" sniedza informāciju, ka pret Kāpostiņu patlaban ierosināta disciplinārlieta, jo konstatētas pazīmes, kas norāda uz iespējamiem nopietniem disciplinārpārkāpumiem. Ņemot vērā, ka notiek apstākļu skaidrošana un izmeklēšana, plašāki komentāri šobrīd netikšot sniegti. Arī lietas uzraugošais prokurors Aldis Lasmanis ne apstiprina, ne noliedz mēģinājumus ietekmēt izmeklēšanas gaitu.
Lietas uzraugošais prokurors sacīja, ka vilcināšanās šajā lietā netiek pieļauta. Līdzko visi pierādījumi būs nostiprināti, tiks uzrādītas apsūdzības.
Savukārt Bunkus ģimene izteikusi aizdomas, ka patlaban notiekot mēģinājumi ietekmēt slepkavības lietas izmeklēšanu. Savā paziņojumā viņi raksta, ka, iespējams, pieļauta informācijas noplūde, kukuļošana un mēģinājumi ietekmēt lieciniekus.
Tikmēr abu lietā apcietināto Mihaila Uļmana un Aleksandra Babenko aizstāvji kategoriski noliedz, ka uzņēmējiem būt kāds sakars ar iespējamo liecinieku iebiedēšanu vai pat policistu uzpirkšanu.
"Nekā personīga" zināms, ka saistībā ar Bunkus slepkavību vasarā apcietinātas vēl divas personas - kādu Krievijas pilsoni un Arkādiju Judinu. Judins ir pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados dibinātas firmas "A.V.V." līdzīpašnieks. Uzņēmuma prezidents tajā ilgus gadus bijis kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Pēc neoficiālām ziņām, Judins pēdējos gados bijis Vaļagina miesassargs un šoferis.
Krievijas portālā "mzk1.ru" nesen publicēta informācija, ka kriminālā autoritāte Vaļagins ar Uļmanam daļēji piederošās "Latvijas pasta bankas" (tagad "LPB bank") palīdzību atmazgājis nelikumīgi iegūtu naudu. Portāls raksta, ka Vaļagins uzturējis ciešas attiecības ar Uļmanu un Babenko, nodrošinājis viņiem atbalstu daudzos kriminālos jautājumos un pēc būtības esot bijis viņu "jumts".
Rakstā izvirzīta versija, ka tieši Vaļagins abu uzņēmēju uzdevumā par finansiālu atlīdzību varētu būt organizējis Mārtiņa Bunkus slepkavību.
Vaļaginu šā gada 11. martā nošāva Ķengaragā saistībā ar rēķinu kārtošanu narkotiku tranzīta dēļ.
Policija kopš Uļmana un Babenko aresta nav atklājusi ne pasūtījuma slepkavības motīvus, ne lomu sadalījumu noziegumā. Zināms tikai, ka algotie slepkavas nav bijuši vietējie. Un bijis mēģinājums nozieguma izpildītājus likvidēt. Tāpat policija raidījumam atklāja, ka šo četru gadu laikā notikuši mēģinājumi izmeklēšanu novirzīt nepareizā virzienā. Līdz šim to saistīja ar bijušo Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Andreju Sozinovu, kurš piepelnījies pie Uļmana bankā paralēli darbam policijā. Bet nu jau vairāk nekā gadu Sozinovs no policijas ir prom. Taču slepenas informācijas noplūde turpinās. Bunkus ģimene raksta, ka iespējams notiekot arī liecinieku ietekmēšana.
Kā ziņots, Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
