LTV: 'Apvienotais saraksts' prasīs pārvērtēt ostu reformu un Skultes termināļa projektu  (25)

Nacionālo interešu objekta statusu Skultes terminālim aizejošā Saeima ar steidzamību ir piešķīrusi, taču projekta iesniedzēji atzīst, ka ar to ir par maz. Lai atrastu naudas devēju būvniecībai, vajadzīgas arī garantijas, ka gāzi caur termināli pirks Latvijas lielākais patērētājs "Latvenergo". Valstij piederošais uzņēmums no īpašnieka Ekonomikas ministrijas (EM) par to uzdevumu nav saņēmis. Līdz ar to "Latvenergo" jau noslēdzis desmit gadu vienošanos ar Klaipēdas termināli par tiesībām katru gadu iepirkt sešas teravatstundas.

Kā raidījumam "De facto" stāsta EM valsts sekretārs Edmunds Valantis, ministrijas pasūtītā pētījumā secināts, ka terminālis ir ekonomiski pamatots, ja tajā pārkrauj desmit teravatstundas gadā. Uz jautājumu, vai jādod valsts garantijas, pētījumā tiešas atbildes nav. Arī ministrijai konkrētas pozīcijas neesot, jo attīstītāji nekādu atbalstu formāli nemaz neesot prasījuši.

Tagad vaicāti, ko darīt ar Skultes LNG termināļa projektu, AS deputāti LTV raidījumam "De facto" atbildējuši skeptiski. "Šodien viņš ir jebkurā gadījumā mazākais jānobremzē, lai atbildētu uz visiem jautājumiem, kas palika neatbildēti. Nav noslēpums, ka viņš politiski tika ar varu spēcīgi bīdīts. Neviens nav redzējis ekonomisko pamatojumu," teica Māris Kučinskis (AS).

AS arī kritizējis valdības apstiprināto lielo ostu reformu, kas likvidēs Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes. Visu mantu, saistības un funkcijas jāpārņem jauniem valsts uzņēmumiem, kuru kontrolpakete piederēs ministrijām. Reformu virzījusi "Konservatīvo" vadītā Satiksmes ministrija.

Lai gan likumi ir pieņemti, reforma praktiski ieviesta nav. Šobrīd divas valdības izveidotas komisijas izvērtē ostu īpašumus, saistības un kā tās nodot valsts uzņēmumiem. Ja Ventspils gadījumā uzņēmums tika dibināts pirms trim gadiem, tad Rīgas brīvostas pārņemšanai uzņēmums dibināts nemaz nav. No satiksmes ministra Tāļa Linkaita (K) teiktā raidījumam "De facto" izriet, ka viņš ar lēmuma virzīšanu valdībā nesteigsies. "Mēs sagatavosim visus nepieciešamos lēmumu projektus, lai jaunā valdība to var pieņemt."

Likums noteic, ka ostu pārvaldes jālikvidē līdz gada beigām, tomēr Linkaits atzīst, ka, visticamāk, paspēt to vairs nevar. Viņš vaino Zaļo un zemnieku savienību pavasarī uzsākto parakstu vākšanu, kas aizkavēja likuma spēkā stāšanos par diviem mēnešiem un nodokļu maksātājiem izmaksāja 800 000 eiro. Starp parakstītājiem bija no "AS ievēlētie Didzis Šmits (AS), Raimonds Bergmanis (AS), Kučinskis un Edgars Tavars (AS).

""Apvienotajam sarakstam" ir uzskats, ka šī kļūda ir jālabo, ka ir jāievieš modelis līdzīgi kā, piemēram, ir Liepājā, kur ir valsts, pašvaldība, uzņēmumu vadības grupa, kas kopumā skatās, kā attīstās osta," teica Tavars.

Tikmēr Linkaits, vaicāts par sekām, ja reformu apturētu, skaidri neatbild. Viņš vairākkārt norāda, ka tā patiesībā bijusi "Jaunās vienotības", nevis "Konservatīvo" virzīta reforma.

Gan ostu reformu, gan Skultes termināli partijas pieminējušas pirmajās topošās koalīcijas sarunās, tomēr nekādas konkrētas vienošanās, ko tālāk darīt, vēl nav. Kā raidījumam "De facto" norādīja partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), topošās koalīcijas sarunās ir jārēķinās ar jaunu spēku ienākšanu un jārespektē viņu viedoklis. "Skaidrs, ka koalīcijā nāk jauni partneri, mums ir jārespektē viņu viedoklis šajā lietā. Mēs savas premisas esam pateikuši, tik tālu mēs esam. Tātad tās ir divas ostas [Rīgas un Ventspils, kuras reforma skars], un viena [Liepājas osta] paliek brīvā ekonomiskā zona, un tālāk mēs esam atvērti diskusijām par tālāko virzību. Tieši tāpat ar termināli."

Savukārt Nacionālās apvienības (NA) vadītājs Raivis Dzintars (NA) teica, ka NA nav dzirdējusi konkrētus piedāvājumus. "Mēs neesam dzirdējuši konkrētus piedāvājumus par to, kas tieši būtu jāpārskata šajos jautājumos. Ja būs vienošanās, ka koalīcija kopā tiek veidota, tad būs par šiem "Apvienotā saraksta" pieteiktajiem jautājumiem jārunā."

Ostu regulējums politikā vienmēr bijis jutīgs jautājums, jo uz spēles ir ietekmīgas biznesa intereses. Tomēr tagad ostu nākotne ir neskaidra arī tāpēc, ka neviens nezina, kā kravu plūsmu galu galā ietekmēs Krievijas karš pret Ukrainu.

Kā ziņots, valdība sākotnēji uzdeva EM padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā, bet vēlāk vienojās piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim. EM bija jāiesniedz likumprojekts nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim, savukārt gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem Saeimai.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016. gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022. gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

LNG termināļa izveidošana ir svarīga Latvijas energoneatkarības nodrošināšanai.

Jau vēstīts, ka pēc ilgām un plašām debatēm Saeima februārī pieņēma grozījumus "Likumā par ostām", kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.