Potenciālie koalīcijas partneri padziļināti spriedīs par konkrētiem valdības darbiem

Pirmdien, 10. oktobrī, preses konferencē pēc tikšanās ar Kariņu Valsts prezidents stāstīja, ka, viņš uzklausījis Kariņa ziņojumu par koalīcijas izveides sarunām, kas, Levita vērtējumā, liecina par "zināmām iespējām vienoties par nākamo koalīciju", tāpēc prezidents lūdzis Kariņu turpināt padziļinātākas sarunas par darāmajiem darbiem nākamos četrus gadus.

"Valdībai un koalīcijai ir jābūt vērstai uz tiesiskuma stiprināšanu, ekonomikas attīstību un labu pārvaldību. [Koalīcijā] nedrīkst pieļaut savtīgas ietekmes, tādēļ nepieciešamas padziļinātas sarunas par atsevišķām jomām.

Levits vēlas, lai iespējamie koalīcijas partneri koncentrējas uz lietišķām, konkrētām diskusijām par vairākām jomām un tad "redzēs, ar cik partneriem var sanākt kopējā bāze".

"Mēs nevaram pārdot kaķi maisā. Vispirms – vienošanās par konkrētiem tematiem, lai vēlāk koalīcijā nav domstarpību," uzsvēra Valsts prezidents.

Savukārt Kariņš atgādināja, ka līdz šim potenciālajās koalīcijas sarunās tika pārspriesti tādi jautājumi kā valsts drošība un ekonomiskā attīstība. Sarunās Kariņš secinājis, ka ar Nacionālo apvienību (NA) "Jaunā vienotība" (JV) jau strādājusi gadiem un abi politiskie spēki zina, kuros jautājumos abiem tiem domas sakrīt, kuros ne.

Vērtējot partiju "Progresīvie", Kariņš atzina, ka nacionālajos jautājumos šī politiskā spēka viedoklis saskan ar JV un NA viedokli. Savukārt konkrētāk JV un "Progresīvajiem" saskan viedoklis jautājumos par tiesiskumu, demokrātijas attīstību un labāku valsts pārvaldi. Kariņš atzina, ka sarunas ar "Progresīvajiem" kļuva sarežģītākas, kad puses pārrunāja valsts parāda jautājumu.

Vērtējot ceturto potenciālo koalīcijas partneri – Apvienoto sarakstu (AS), Kariņš norādīja, ka šajā politiskajā spēkā ir daudz sen zināmi politiķi, kas tagad "sanākuši jaunā veidojumā", bet "līdz šim neesam sapratuši, kas ir šis jaunais veidojums".

"Ar AS ir jušana, ka viņiem ir svarīgas specifikas intereses, piemēram, viņi runā par Liepājas ostas attīstību, kas ir neierasti jau tik šauri runāt. Mums varētu sakrist uzskati, kas skar valsts ekonomikas attīstību, bet bažas ir par to, ka viņiem ir vairākas lietas, kas liecina, ka viņi grib atgriezties kaut kādā pagātnē – pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, viņi runā par ostu likumu otrreizēju caurlūkošanu, viņi runā par Skultes sašķidrinātā dabasgāzes termināla pārskatīšanu. Bet mums nav skaidra viņu nostāja – valstij tas nav vajadzīgs? Labāk iepirkt gāzi no Krievijas? Vai kā savādāk tas ir domāts," prātoja Kariņš.

Tāpat viņš piebilda, ka "Progresīvie" sarunās ar JV izvēlējās runāt par tiesiskumu, turpretī sarunās ar AS šis temats neparādījās.

Kariņš informēja, ka šonedēļ sāksies potenciālo koalīcijas partneru otrs sarunu raunds par detalizētākiem tematiem, lai noskaidrotu, ko katrs no politiskajiem spēkiem saprot ar mērķiem – stiprināt valsts drošību, veicināt ekonomiku utt. Kā piemēru politiķis minēja JV plānus uzlabot Publisko iepirkumu likumu un depolitizēt valsts kapitālsabiedrības, lai, piemēram, tādos lielos uzņēmumos kā "Latvijas Valsts meži" politiķu nepiedalītos lēmumu pieņemšanā.

Kariņš prognozēja, ka diskusijas otrajā sarunu raundā bus garākas, bet no šīm sarunām taps kas līdzīgs koalīcijas līguma uzmetumam. "Neprognozēju ātru rezultātu, jo paies laiks līdz visu izstrādāsim," teica Kariņš, vienlaikus piebilstot, ka attiecīgi arī koalīcijas izveides sarunu ilgums patlaban nav prognozējams.

Jau vēstīts, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām Levits uzticēja Kariņam veidot nākamo Ministru kabinetu.

Patlaban norit sarunas par iespējamo nākamo koalīciju. "Jaunā vienotība" (JV) koalīcijā vēlas redzēt četras partijas – JV, Apvienoto sarakstu (AS), Nacionālo apvienību (NA) un "Progresīvos", tomēr AS un NA nevēlas koalīcijā redzēt "Progresīvos".