Levits: Ukraina no Eiropas saņems vairāk palīdzības, nekā līdz šim  (10)

Viņš skaidroja, ka pēdējo dienu laikā rietumvalstu sabiedriskajā un valstiskajā domā iezīmējās "pareizais virziens" jeb pastiprināta militārās palīdzības sniegšana Ukrainai. Viņš arī atzīmēja, ka valstu vidū šī palīdzība vairs netiek uzskatīta kā tāda, kas veicinās kara izbeigšanu, bet gan kā tāda, kas palīdzēs Ukrainai sakaut okupantus.

Levits uzsvēra, ka gan Latvija, gan citas valsts, protams, apsver, vai pašām paliks pietiekoši militārie resursi, taču viņš atzīmēja, ka Krievija lielāko daļu savu spēku ir novirzījusi iebrukumam Ukrainā, tāpēc citās vietās agresīvās kaimiņvalsts draudi ir mazāki.

Komentējot Krievijas iespējamo kodolieroču pielietojumu, Levits atzīmēja, ka "situācija ir trausla", taču viņš atgādināja, ka ASV prezidents Džo Baidens pirms neilga laika brīdināja Krieviju, ka šādu ieroču pielietošanai būtu "katastrofālas sekas". "Tie nav tukši draudi, Baidens neteica kādas tieši sekas, taču bija gana skaidrs, lai brīdinātu Krieviju [..]. Tas ir draudu balanss, lai atturētu Krieviju no kodolieroču pielietošanas," sacīja Levits.

Valsts prezidents arī norādīja, ka starptautiskajai sabiedrībai jau jāsāk domāt par Krievijas pastrādāto noziegumu izmeklēšanu. Viņš skaidroja, ka ierastā kārtība paģēr, ka kādas valsts pastrādātos kara noziegumus izmeklē pēc kara noslēguma, taču Levits pieļāva, ka šajā gadījumā procedūru tribunāla izveidei varētu sākt jau tagad.

Šādu nostāju Levits skaidroja ar to, ka starptautiskajās tiesībās "nekas nenotiek ātri, taču, kad notiek, tad notiek pamatīgi". Valsts prezidents atgādināja, ka Krievija ar savu iebrukumu Ukrainā ir pārkāpusi ANO hartu, kas tika pieņemta 1945. gadā, ar kuru aizliegts agresīvs karš. Attiecīgi starptautiskajiem izmeklētājiem vajadzētu ne tikai izmeklēt individuālos kara noziegumus, bet arī kara uzsākšanas faktu.

Jau ziņots, ka Kijivas centru pirmdienas rītā satricināja vairāki sprādzieni, kurus izraisīja Krievijas raķešu triecieni.

Krievijas karaspēkam naktī uz svētdienu ar raķetēm apšaudot dzīvojamās mājas Zaporižjā, nogalināti 13 un ievainoti 89 cilvēki, paziņojušas Ukrainas amatpersonas. Raķetes trāpījušas gan daudzdzīvokļu ēkām, gan privātmājām.

Sestdien ap pulksten 6 uz Krimas tilta, kas ir vienīgais sauszemes transporta savienojums starp Krieviju un okupēto Krimas pussalu, notika sprādziens, kā rezultātā aizdegās pa dzelzceļu braucoša vilciena degvielas cisternas un sabruka daļa autoceļa.