Nākamgad pamatbudžeta izdevumi augs par miljardu eiro, deficīts – 3,3% no IKP  (3)

FM otrdien, 11. oktobrī, valdībā prezentēja virkni ziņojumu, kas saistīti ar 2023. gada budžetu, tostarp speciālā budžeta bāzi, budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātus, kā arī vispārēji budžeta plāna projektu.

FM informācija liecina, ka 2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 9,82 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,03 miljardiem eiro vairāk nekā patlaban, savukārt izdevumi 2024. gadā aprēķināti 9,31 miljarda eiro apmērā jeb par 513,5 miljoniem eiro vairāk.

Ministrijā skaidroja, ka būtiskākās izmaiņas valsts pamatbudžetā veido paredzētais papildu finansējums izdevumiem aizsardzībai līdz likumā noteiktajiem procentiem no IKP, valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumiem, Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai, piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām, izdienas pensijas, apbedīšanas pabalsta un pabalsta izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam izmaksām, izdevumiem iemaksām ES budžetā, vēlēto amatpersonu un Saeimas iecelto amatpersonu mēnešalgām, 2023. gadam energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumiem un citiem.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2023. gadam aprēķināti 4,05 miljardu eiro apmērā, 2024. gadam – 4,22 miljardu eiro apmērā un 2025. gadam – 4,446 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2023. gadam izdevumi palielināti 515,8 miljonu eiro apmērā, 2024. gadam izdevumi palielināti 453,2 miljonu eiro apmērā, bet 2025. gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2024. gadam palielināti 678,4 miljonu eiro apmērā.

FM skaidroja, ka speciālajā budžetā korekcijas veiktas, ņemot vērā prognozes valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu, darba tirgus rādītājiem, patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm u.c. Palielināti izdevumi vecuma un invaliditātes pensiju izmaksām, slimības un bezdarbnieku pabalstu izmaksām, atlīdzības izmaksām par darbspēju zaudējumu un pensijas izmaksām apgādnieka zaudējuma gadījumā.

FM informēja, ka veiktās izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2023. gadam rasti finanšu resursi 168,4 miljonu eiro apmērā, no kuriem 156,3 miljoni eiro novirzāmi nozaru aktuālo prioritāšu finansēšanai, savukārt 12,1 miljons eiro – kopējās fiskālās telpas palielināšanai.

Šogad izdevumu pārskatīšanā FM sagatavoja priekšlikumus pašvaldību budžeta procesa pilnveidei, uzsverot nepieciešamību pilnveidot budžeta plānošanas uzskaiti un efektivizēt iekšējās kontroles sistēmu un tās uzraudzības mehānismus.

Savukārt saskaņā ar fiskālo stratēģiju un izstrādātajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm, fiskālā telpa jaunām politikas prioritātēm 2023. gadā ir 95,1 miljons eiro, 2024. gadā – 283,5 miljoni eiro un 2025. gadā – 306,9 miljonu eiro apmērā.

FM prognozes liecina, ka Latvijas IKP salīdzināmās cenās šogad augs par 2,8%, bet 2023. gadā – par 1%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā būs 16,5% un 2023. gadā – 6,5%.

Vidējā termiņā ministrija sagaida ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3,4%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025. gadam stabilizēsies 2% līmenī.

Aktualizētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadam tiek novērtēts 7% no IKP apmērā, kas ir 0,5 procentpunktiem augstāks nekā prognozēts iepriekš Stabilitātes programmā 2022.-2025. gadam, ņemot vērā papildu izdevumus atbalsta pasākumiem, kas kopumā pārsniedz virsplāna ieņēmumu apjomu.

FM norādīja, ka, salīdzinot ar Stabilitātes programmu, ir palielinājušies izdevumi valsts speciālajā budžetā valsts un izdienas pensiju indeksācijai, ņemot vērā augsto indeksu. Lai mazinātu augstās inflācijas negatīvo ietekmi mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, šogad indeksācija tika veikta divus mēnešus agrāk nekā ierasts – 1. augustā. Tāpat šogad paredzēts papildu atbalsts Covid-19 ietekmes mazināšanai un Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī paredzēts nozīmīgs finansējums energoresursu cenu pieauguma mazināšanai šajā apkures sezonā.

Ja 2020. gadā un 2021. gadā kopējais atbalsts pamatā Covid-19 mazināšanai tika sniegts attiecīgi 1,3 miljardu eiro jeb 4,4% no IKP apmērā un 2,3 miljardu eiro jeb 7% no IKP apmērā, tad šogad visiem trim atbalsta veidiem (Covid-19, energoatbalstam un Ukrainas civiliedzīvotājiem) plānoti līdzekļi 2,4 miljardi eiro jeb 6,2% no IKP apmērā.

Savukārt 2023. gadam pašlaik ieplānoti 945 miljoni eiro jeb 2,3% no IKP.

FM atzina, ka atbalsta ietekme veido nozīmīgu daļu no vispārējās valdības budžeta bilances, pasliktinot to 2020. gadā par 3,3% no IKP, 2021. gadā par 6,4% no IKP, savukārt atbalsta ietekme uz deficītu 2022. gadā tiek prognozēta 4,4% no IKP un 2023. gadā 1,7% no IKP.

Vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 3,3% no IKP 2023. gadā, 0,7% no IKP 2024. gadā un 0,2% no IKP 2025. gadā.

Kopējo nodokļu ieņēmumu dinamika tiek prognozēta atbilstoši tautsaimniecības attīstības tempiem un pie nemainīgas politikas, saglabājot nodokļu īpatsvaru vidējā termiņā ap 30% no IKP.

Sagatavojot budžeta bilances vidējam termiņam, ir ņemts vērā valdības lēmums šā gada pavasarī kāpināt valsts budžeta izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% no IKP 2025. gadā.

Tāpat ņemts vērā atalgojuma pieaugums iekšlietu resorā nodarbinātajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, tieslietu resorā nodarbinātajiem, ņemot vērā valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas stāšanos spēkā ar šā gada 1. jūliju, kā arī pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieaugums no 2023. gada 1. janvāra.

Augsto energoresursu cenu mazināšanai 2022./2023. gada apkures sezonai paredzēts atbalsts vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā, tostarp 2023. gadam 600 miljoni eiro.

Ņemot vērā straujāku inflācijas pieaugumu, nekā iepriekšējās prognozēs, kas iespaidoja augstāku IKP pieaugumu faktiskajās cenās, salīdzinot ar Stabilitātes programmu 2022.-2025. gadam, ir samazinājusies vispārējās valdības parāda īpatsvara IKP prognoze vidējam termiņam.

Pēc Valsts kases novērtējuma, kas sagatavots lielas nenoteiktības apstākļos, vispārējās valdības parāds uz 2022. gada beigām varētu veidot ap 42% no IKP un arī nākamajos gados tas stabilizēsies ap 42% no IKP.

FM gan piebilda, ka nākamajos četros gados pēc grafika ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības septiņu miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pakāpeniski pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi.

Papildus makroekonomisko rādītāju prognozēm un fiskālo rādītāju prognozēm pie nemainīgas politikas FM ir veikusi precizējumus fiskālās politikas stratēģijā, kas tika izstrādāta šā gada pavasarī un nosaka pakāpenisku atgriešanos pie Fiskālās disciplīnas likumā noteiktā 0,5% no IKP strukturālā deficīta. Stratēģijas pamatā ir pakāpeniska strukturālā deficīta samazināšana, līdz tas sasniedz 0,5% no IKP līmeni, neskaitot ārkārtas izdevumus Covid-19 pandēmijas mazināšanai, enerģijas krīzes seku mazināšanai un aizsardzības un iekšējās drošības izdevumu pieaugumu.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, saistībā ar notikušajām 14. Saeimas vēlēšanām FM sagatavoja Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2023. gadam, pamatojoties uz atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju un aktualizētajām fiskālajām prognozēm.

Tās izstrādātas pie nemainīgas politikas scenārija, proti – ņemot vērā visu pieņemto lēmumu fiskālo ietekmi, bet neņemot vērā potenciālos lēmumus, ko pieņems nākamais Ministru kabinets 2023. gada budžeta izstrādes kontekstā.

Fiskālās prognozes ņem vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos septiņos mēnešos, aktualizētās nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus vidējam termiņam, kā arī valdības pieņemtos lēmumus līdz šā gada 27. septembrim.

Līdz ar jaunās valdības izveidi tiks turpināts darbs pie budžeta 2023. gadam izstrādes, kā arī tiks sagatavots un Eiropas Komisijai un Eirogrupai iesniegts izvērsts Vispārējās valdības budžeta plāna projekts.