NVA apmierināta ar žoga izbūves progresu Baltkrievijas pierobežā; deputāti nepiekrīt  (1)

Otrdien Saeimas komisijas sēdē tika apspriesta Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju drošība, finansējuma izlietojums un plānotais finansējums robežas uzturēšanai un stiprināšanai. NVA jau iepriekš portālam "Delfi" sacīja, ka Latvijai, atšķirībā no Lietuvas un Polijas, ir jārēķinās ar papildu darbiem žoga būvniecības sagatavošanai, un šos iemeslus NVA pārstāvji arī minēja komisijas sēdē.

Komisijas vadītājs Reinis Znotiņš (K) uzsvēra, ka robežas izbūvei pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir jābūt "top prioritātei," tomēr viss neveicas tik raiti, kā to varētu vēlēties.

"Ne jau žoga izbūve ir tā, kas kavē tempu. Kavē robežas kadastrālā uzmērīšana, kas tiek noteikta pirmo reizi. Arī zemes vērtības noteikšana, atsavināšanas process," iemeslus, kāpēc ar žoga būvniecību nesokas tik raiti, komisijā komentēja NVA direktore Innusa. NVA direktore uzsvēra, ka darbi, kas saistās ar valsts robežas būvniecību, ir ar tik negatīvu pieskaņu, ka grūti atrast kādu uzņēmumu, kurš vēlas ar to nodarboties.

"Grūti konkursā dabūt mērniekus, kas vēlas to darīt. Esam tiešā veidā atkarīgi no trešajām pusēm, kas ir ieinteresēti objektā strādāt. Tas ir tas, kas ietekmē termiņus," sacīja Inuusa.

Znotiņš iebilda, ka negatīvo pieskaņu rada kriminālprocesi, kas sākti saistībā ar robežas izbūvi, bet NVA direktore norādīja, ka lietvedības sākšana, viņasprāt, nav izprotama. "Joprojām neesam sapratuši, par ko pēdējā kriminālprocesā mums celtas apsūdzības. Gribētu dzirdēt, kas ir tas, ko esam pārkāpuši pagaidu žoga izbūvē," sacīja Innusa, minot, ka visi četri cilvēki, pret kuriem celtas apsūdzības, turpina strādāt.

Savukārt NVA Infrastruktūras attīstības nodaļas vadītājs Oskars Dzirkalis pauda, ka sākto kriminālprocesu dēļ iepriekš būvniecības process uz Krievijas robežas tika apstādināts, un tas neveicina kopējo darbu tempu.

Valsts kontroles (VK) pārstāve Kristīne Jaunzeme oponēja, sakot, ka revīzijas dēļ robežas izbūves process netika apturēts, tomēr Dzirkalis iebilda, ka viens no kriminālprocesiem sākts pēc VK revīzijas atzinuma, kas, savukārt, apstādināja būvniecības procesu Krievijas ;pierobežā.

"Jau 2020. gadā, noslēdzot revīziju par Krievijas robežas izbūvi, vērsām uzmanību, ka visi darbi kavējās un ir stipri novēloti. Tagad varam konstatēt to pašu, bet vērojams progress, kas saistāms ar izaicinājumiem no kaimiņvalstīm," kopumā vērtējot situāciju pauda Jaunzeme. Viņa arī sacīja, ka lielākā daļa 2020. gada revīzijas ieteikumu ir ņemti vērā.

Jaunzeme akcentēja problēmas, kas saistītas ar iepirkumu procesu IeM, kā piemēru minot pagaidu dzeloņstieples iepirkšanu, kad teju tika iegādāts valsts robežas sargāšanas funkcijām nederīgs materiāls. "Kad pirmajā iepirkumā bija uzvarētājs, tikai tad institūcijas precizēja, vai šāda tipa žogs derēs," sacīja VK pārstāve.

Aktuālajās revīzijās VK vērtē visus izdevumus, kas saistīti ar žoga būvniecības uzturēšanu. "Sekosim līdzi, kā un cik atbilstoši finansējums tiek tērēts," pauda Jaunzeme.

Deputāts Znotiņš vaicāja IeM, kurš cilvēks ministrijā konkrēti ir atbildīgs par žogu izbūves procesu, tomēr ministrijas pārstāve Ingūna Aire nevarēja komisijas dalībniekiem norādīt konkrētu cilvēku, uzsverot, ka pie robežas izbūves jautājuma ministrija strādā intensīvi un paaugstinātā darba režīmā, jo tā ir galvenā IeM prioritāte.

Kritiku robežas izbūves procesam pauda arī Māris Možvillo ("Neatkarīgie"), uzsverot, ka ir tāda kā kolektīvā atbildība, kad neviens nav atbildīgs, un tā ir šī brīža pieeja problēmai, "spēlējot futbolu", metot bumbu cita lauciņā, kas nav pareizi. Viņš pauda, ka valstī lieli projekti nevar iztikt bez problēmām, jo ir "ierēdņu kalni," un rezultātā tiek saņemta atrunāšanās, kamēr "robeža izskatās pēc mazdārziņa".

Līdz 10. oktobrim ir izbūvēti pirmie 14 kilometri žoga uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Pirmo kārtu Latvijas-Baltkrievijas žoga izbūvei plānots pabeigt nākamā gada februārī, taču pilnībā pabeigt darbus paredzēts jūlijā. Pirmajā kārtā kopumā paredzēts izbūvēt žogu aptuveni 82,46 kilometru garumā. Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) līguma summa ar SIA "Citrus Solutions" par pirmās kārtas izbūvi ir 53, 57 miljoni eiro.

Otrajā kārtā žogu paredzēts izbūvēt aptuveni 60 kilometru garumā un izbūvi paredzēts pabeigt līdz 2024. gada jūlija beigām. Otrās kārtas izbūvei VNĪ noslēdza līgumu ar "Citrus Solutions" par 39, 27 miljoniem eiro un ar SIA "VIA" par vairāk nekā septiņiem miljoniem eiro.

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Juris Martukāns sacīja, ka Baltkrievijā esošais režīms Latvijas dienestus uztur pastāvīgā spriedzē. "No gada sākuma spriedze ir mazinājusies, tomēr tā turpinās. Šogad no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēti 3600 cilvēki," viņš sacīja.

Pēdējo dienu laikā nav vērojami mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu, tomēr robeža ir jāstiprina. Viņš arī minēja, ka svarīgi ir būvēt žogu uz Latvijas robežas ar Krieviju, lai atturētu arī šo kaimiņvalsti no domas par hibrīduzbrukumiem. Martukāns atzina, ka robežas šķērsošanas intensitāte no Krievijas pēdējo dienu laikā ir samazinājusies.

"Robežsardzes ieskatā situācija pēc būtības nav tik dramatiska, kā tā tiek atspoguļota medijos. Mulsina, ka publiskajā vidē norāda, ka robežsargiem būtu jābūt atbildīgiem par sociālo apstākļu sniegšanu, kas ir pilnīgi absurdi," sacīja Martukāns.

Komisijas vadītājs interesējās, vai robežskontroles punktos gaidošajiem ir pieejamas siltas telpas un tualetes, uz ko robežsardzes pārstāvis atbildēja, apstiprinoši, uzsverot, ka to ir pārbaudījušas nevalstiskās organizācijas, kurām nav bijušas pretenzijas.

Jau vēstīts, ka Krievijā izsludinātās mobilizācijas dēļ uz trīs mēnešiem ir ieviesta ārkārtējā situācija Alūksnes, Balvu un Ludzas novada teritorijā, kā arī ostās, lidostās, lidlaukos izveidotajās robežšķērsošanas vietās un uz dzelzceļiem.

19. septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu – Šengenas īstermiņa vīzu turētāju – ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos.

Stājoties spēkā valdības noteiktajiem ierobežojumiem par ieceļošanu Latvijā, uz robežas palielinājās Krievijas valstspiederīgo plūsma, tomēr, kā portālam "Delfi" norāda robežsardzē, situācija šobrīd ir stabila un kontrolēta.

Portāls "Delfi" iepriekš ielūkojās Latvijas-Baltkrievijas žoga būvēšanas pirmajos kilometros. 173 kilometru garo žogu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas sola uzstādīt līdz 2024. gadam.