Uzlabos ielu nosaukumu maiņas likumprojektu – to pieņems nākamā Saeima

"Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likumprojektu" izstrādāja partijas "Konservatīvie" frakcijas deputāti.

Partijas līderis Jānis Bordāns iepriekš informēja, ka ar jauno likumprojektu paredzēts uzlikt par pienākumu pašvaldībām atbrīvoties no vietvārdiem, kas satur komunistiskā totalitārā režīma slavināšanas un rusifikācijas godināšanas pazīmes.

Biedrība "Publiskās atmiņas centrs" (PAC), kas ar oficiālo vietvārdu jautājumu nodarbojas jau vairākus gadus, Latvijā kopumā konstatējusi vismaz 98 vietvārdus ar komunistiskā totalitārā režīma slavināšanas un 47 vietvārdus ar rusifikācijas godināšanas pazīmēm.

Šonedēļ pēc tikšanās ar PAC pārstāvjiem Valsts prezidents Egils Levits paziņojumā medijiem pauda, ka ielu un laukumu nosaukumi "jeb publiskās telpas politika ir daļa no kopējās politikas, jo tā ietekmē cilvēkus viņiem pat nezinot". Levits bija vienisprātis ar PAC pārstāvjiem, ka likumprojektu vajadzētu pieņemt vēl 13. Saeimai.

Tomēr trešdien, skatot likumprojektu pirmajā lasījumā, Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz virkni nepilnību, kuras vajadzētu atrisināt. Šim viedoklim pievienojās citi komisijas sēdē klātesošie.

Piemēram, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs attālinātās komisijas sēdes iekšējā sarakstē norādīja, ka "likumprojekta iesniedzēji ir publiski argumentējuši par labu Imanta Ziedoņa ielas nosaukuma ieviešanai Rīgā, tomēr, atbilstoši likumprojektā minētajiem kritērijiem, Imanta Ziedoņa ielas nosaukums nav iespējams, ņemot vērā personas amatus padomju okupācijas administrācijā Latvijas PSR".

Mintaurs arī pauda, ka gadījumā, ja tiek minēts piemērs par mākslinieka Gustava Kluča ielu Rīgā, tad ar šiem pašiem argumentiem var apšaubīt arī dzejnieka Aleksandra Čaka ielas nosaukuma leģitimitāti, ņemot vērā personas iesaisti padomju režīma propagandā kopš 1945. gada. "Abi minētie piemēri norāda uz konceptuālām problēmām izskatāmā likumprojekta realizācijā," secināja vēsturnieks.

Kultūras ministrija (KM) savā atzinumā aicina izvērtēt un precizēt termina "rusifikācija" lietojumu likumprojektā. Tāpat KM rosina, ka attiecībā uz zinātnieku, rakstnieku u.c. profesionālā devuma novērtējumu būtu nozīmīgi ņemt vērā, piemēram, nozaru organizāciju, piemēram, Rakstnieku savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas u.c. vērtējumu par konkrēto nozari pārstāvošās personas devumu Latvijai. Tāpat likumdošanas procesā būtu jāizvērtē, vai nav personas, kurām par godu veidotie nosaukumi būtu saglabājami, kā, piemēram, Edgars Kauliņš.

Savukārt attiecībā uz vietvārdiem, kuros ietverti nozīmīgu Krievijas kultūras darbinieku vārdi, KM rosina šo vietvārdu izvērtēšanā ņemt vērā lokālo kontekstu, proti, vērtēt, vai šīm personām ir saistība ar Latvijas kultūru.

Komisijā arī tika pausts, ka atsevišķi ielu nosaukumi, kas jaunā likuma izpratnē būtu jāmaina, tika doti starpkaru periodā, piemēram, kādā pilsētā iela rakstnieka Andreja Upīša vārdā nosaukta pirms padomju okupācijas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Viesturs Razumovskis aicināja ielu nosaukumu maiņu neregulēt ar jaunu likumu, bet gan papildināt esošos – Valsts valodas likumu. Šis priekšlikums neguva atbalstu.

Tāpat Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka šodien komisija vēl nevar lemt par likumprojektu pirmajā lasījumā, jo nav saņemti nepieciešamie ministriju atzinumi par regulējumu. Ņemot to vērā, komisija vēl neskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) vēlāk portālam "Delfi" sacīja, ka gadījumā, ja visi nepieciešamie saskaņojumi tiks saņemti šīs dienas laikā, pastāv iespēja, ka deputāti par to pirmajā lasījumā nobalso attālināti. Tajā pašā laikā Ašeradens atzina, ka minētā likumprojekta virzība nenotiks ātri un gala lēmumu par to būs jāpieņem 14. Saeimai.

"Komisijā konstatējām, ka šis likums ir nepieciešams, bet tas būtu savādāk rakstāms, tas rūpīgi jāsagatavo. Patlaban likumprojekta vājā puse ir tā, kā 43 pašvaldībām uzlikt pienākumu izpildīt likuma normas. Jābūt skaidram mehānismam, kā tas notiks. Mēs redzam, ka jau padomju pieminekļu nojaukšana tiek dažādi interpretēta," skaidroja komisijas vadītājs.

Paredzams, ka 13. Saeima pieņems likumprojektu pirmajā lasījumā, bet galīgajā lasījumā tas būs jāpieņem nākamajai Saeimai.