Noraida 'Saskaņas' deputāta kandidātu iesniegumus pārskaitīt 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus

Šos CVK lēmumus var pārsūdzēt Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamentā.

Kandidāti aicināja atcelt 14. Saeimas vēlēšanu iecirkņu komisiju lēmumus par balsu skaitīšanas protokolu rezultātu apstiprināšanu un veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu par "Saskaņu" nodošanu vēlēšanu zīmju pārskaitīšanu. Šī aicinājuma noraidīšanas gadījumā tika izteikts papildu lūgums pārskaitīt balsis vairākos konkrētos vēlēšanu iecirkņos.

Pamatojot savas aizdomas, kandidāti norādīja, ka vairākos vēlēšanu iecirkņu protokolos vēlēšanu komisijas locekļi neesot parakstījuši protokola pirmās daļas katru lapu, kā arī nav tās cauršuvuši kopā. Savukārt CVK norāda, ka attiecīgā instrukcija, kas jāievēro iecirkņu darbiniekiem, neparedz, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem būtu jāparaksta katra balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas lapa, kā arī neparedz to, ka pirmā protokola daļa ir cauršujama.

Attiecībā uz kādu nebūtisku pārkāpumu CVK savā argumentācijā atsaucas uz AT Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņām spriedumos, tajā skaitā, ka, izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet jāvērtē konkrētā pārkāpuma būtība un sekas. AT norādījusi, ka par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums, proti, ja tiek konstatēts, ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu.

CVK norāda, ka nav konstatēts, ka vēlēšanu iecirkņos 14. Saeimas vēlēšanās balsošanas un balsu skaitīšanas laikā būtu pieļauti vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, kas varētu būt ietekmējuši vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātu un varētu būt par pamatu to atcelšanai un balsu pārskaitīšanai. Lēmumos par iesniegumu noraidīšanu CVK arī norāda, ka arī iesniedzēji uz tāda veida pārkāpumiem nav norādījuši.

Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība – 16, "Apvienotais saraksts" – 15, Nacionālā apvienība – 13, "Stabilitātei!" – 11, "Progresīvie" – 10, bet "Latvija pirmajā vietā" – deviņus mandātus.

Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem "Attīstībai/Par" un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.

"Saskaņa" vēlēšanās ieguva 4,81% vēlētāju balsu, tādējādi 5% barjeras pārvarēšanai tai pietrūka vairāk nekā 1700 vēlētāju atbalsta.

"Saskaņa" ilgus gadus bija populārākā partija valstī, iegūstot arī labākos rezultātus parlamenta vēlēšanās, taču allaž tika atstāta opozīcijā. Straujš partijas reitinga kritums sākās šī gada pavasarī pēc tam, kad partija nosodīja Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā.