VUGD un IeM par revidentu kritiku: sistēmā nepieciešamas paredzamas investīcijas

Tomēr, lai katastrofu pārvaldīšanas sistēma tiktu pilnveidota, ir nepieciešamas plānotas un paredzamas investīcijas, uzskata VUGD.

Jau vēstīts, ka VK revīzijā secināja, ka civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai. Revidentu secinājumi ir negatīvi, turklāt visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu.

Kā portālu "Delfi" informēja VUGD, izstrādājot Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, tika ieviesta jauna pieeja risku novērtēšanai un katastrofu pārvaldīšanai Latvijā, nosakot katra līmeņa atbildību un pienākumus.

"Sistēma ir salīdzinoši jauna un nepieciešama domāšanas un pieejas maiņa, kas prasa laiku, tādēļ visiem kopā ir jāstrādā pie tās attīstīšanas un pilnveides, bet tam ir nepieciešamas plānotas un paredzamas investīcijas, nevis tikai vienreizējas investīcijas, lai aizpildītu aktuālos trūkumus, un cilvēkresursi, kā arī iesaistīto institūciju izpratne par civilās aizsardzības nozīmi valsts iekšējās drošības stiprināšanā," komentējot revīzijas secinājumus, atzīst VUGD.

Savukārt Iekšlietu ministrija (IeM) VK veikto revīziju vērtē kā nozīmīgu veikumu civilās aizsardzības jomā, tai pašā laikā atzīstot, ka, vērtējot līdzšinējo pieredzi pēdējo gadu krīzēs, ir nepieciešams krīzes vadības centrs, kas būtu tiešā premjera pakļautībā.

"Vērtējot līdzšinējo pieredzi pēdējo gadu krīzēs, ir pilnīgi skaidrs, ka horizontālu un ilglaicīgu krīžu veiksmīgai vadībai valdībā ir nepieciešams krīzes vadības centrs, kas būtu tiešā premjera pakļautībā. Tas nodrošinātu ātru un efektīvu atbildību sadalījumu atbilstoši esošajai situācijai un būtiski paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu, kas krīzes situācijās ir ļoti svarīgi," pauž ministrijā.

IeM ir vienojusies ar VK par izpildes termiņiem. Sadarbībā ar VUGD ministrija veiks nepieciešamos pasākumus, lai pilnveidotu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmu, kā arī valsts materiālo rezervju sistēmu.

Arī IeM, tāpat kā VUGD, uzsver finansējuma nepieciešamību. "Runājot par materiālo rezervju veidošanu, finansējums ir nevis katru reizi jāpieprasa, bet tam jābūt nepārtraukti pieejamam un iekļautam pamatbudžetā. To nosaka pašreizējā dzīves realitāte, karš Ukrainā un citi notikumi. Šobrīd vairāku Valsts kontroles ieteikumu izpilde, tai skaitā valsts materiālo rezervju veidošana, ir atkarīga no finansējuma pieejamības šim mērķim," atzīst IeM.

Ministrijā norāda, ka tā iepriekšējos gados šim mērķim ir pieprasījusi finansējumu, tomēr prioritāte ir bijusi iekšlietu dienestos nodarbināto atalgojums un aprīkojums. "Tā šodienas situācijā rīkoties vairs nedrīkst," akcentē IeM.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka VK veiktajā revīzijā IeM un VUGD ir sniegti 17 ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir 2025. gada 31. decembris.

VK pēc revīzijas pauda nepieciešamību pilnveidot katastrofu pārvaldības institucionālo modeli, uzsverot, ka esošajā katastrofu pārvaldīšanas modelī nav padomāts par tā īstenošanas iespējām ne juridiski, ne praktiski.

Lielā mērā ir radīta sistēma, kurā daudzi piedalās, bet neviens nav atbildīgs.