Nevar izslēgt zemjūras informācijas un enerģijas infrastruktūras pārrāvumus, pieļauj Sārts  (1)

Viņš atgādināja, ka tieši šie zemjūras kabeļi un cauruļvadi nodrošina Eiropas informācijas un enerģijas piegādi.

Tāpat Sārts skaidroja, ka Krievijas rīcības lielākoties ir diezgan paredzamas, piemēram, tās reakcijas uz Kerčas tilta sprādzienu bijusi diezgan atbilstoša tam, ko analītiķi bija prognozējuši. Tāpat viņš sacīja, ka vēl viena paredzama lieta ir fakts, ka Krievija turpinās zaudēt kaujas laukā.

Savukārt komentējot Ukrainas pretgaisa aizsardzības iespējas, Sārts norādīja, ka Ukraina ir liela valsts, kuru pilnībā nosegt ar pretgaisa sistēmām būtu grūti, taču tuvākajā laikā var sagaidīt, ka galvenie punkti būs droši. Tāpat viņš atzīmēja, ka liela daļa ekspertu uzskata, ka Krievijas "precīzo" raķešu krājumi sāk izsīkt, kas atvieglos Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu darbu.

NATO izcilības centra direktors arī atzina, ka rietumvalstīs īsu brīdi bija iestājies nogurums un bezcerība attiecībā pret Ukrainu, taču gan Ukrainas panākumi kaujas laukā, gan Krievijas diktatora Vladimira Putina izteikumi radījuši rietumvalstīs atjaunotu degsmi atbalstīt Ukrainu.

Sārts arī pieļāva, ka pienākusi situācija, kurā Putins saprot tieši cik sliktā viņš nonācis un aktīvi meklē izeju no tās, taču nespēj to atrast. Šādu tēzi viņš pamatoja ar Krievijas publiski un nepubliski sūtītajiem signāliem. Tiesa, viņš atzina, ka Putina vēlme būtu saglabāt okupētās teritorijas, kas norādot uz Putina ilgstošo nespēju izprast Ukrainu, kurai šādi noteikumi absolūti nav pieņemami.

Eksperts arī secināja, ka pēc Otrā pasaules kara būvētā pasaules drošības sistēma nestrādā ne ANO, ne EDSO līmenī, ja Krievija – viena no dibinātājvalstīm – ir agresors.

Vērtējot izmaiņas informatīvā kara frontē, Sārts atzīmēja, ka "Telegram" nostiprinājies par Krievijas digitālā kara frontes mugurkaulu. Tiesa, arī šajā frontē vēstījumu ziņā valdot haoss, proti, vairs neiespējams prezentēt naratīvu, kurā Krievijai ir būtiski militārie panākumi, tāpēc notiekot vainīgo meklēšana. Tāpat aktīvi tiek prezentēts vēstījums, ka rietumvalstis gaida auksta ziema, no kuras var glābties, pārtraucot atbalstu Ukrainai.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.