Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ceturtdien, 13. oktobrī, nespēja vienoties virzīt skatīšanai pirmajā lasījumā politiskās partijas "Konservatīvie" izstrādāto likumprojektu, kas paredzēja pārdēvēt ielas, kurām ir saistība ar komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas godināšanu.
Par likumprojektu balsoja seši deputāti, pret – divi, bet atturējās pieci.
Debatēs pirms balsojuma komisijas locekļi "lauza šķēpus" gan par likumprojekta reālo segumu, gan par tā potenciālajām izmaksām, gan par potenciāli maināmo ielu nosaukumu kultūrvēsturisko nozīmi.
Piemēram, Ainārs Bikše (AP) komisijas locekļiem vaicāja kā vērtēt ielas, kas nosauktas par godu māksliniekam Gustavam Klucim vai fiziķim Andrejam Saharovam. Tāpat viņš apšaubīja likumprojekta jēgu, atzīmējot, ka pašvaldībām jau šobrīd ir tiesības mainīt ielu nosaukumus, ja tām ir šāda vēlme.
Viņam piebalsoja komisijas vadītājs Arvils Ašreadens (JV), kurš piebilda, ka Valmierā, piemēram, tiekot būvēts Kluča muzejs.
Likumprojekta iesniedzēju pārstāvis Ainārs Bašķis (K) deputātiem atbildēja, ka viņam neesot "sliktas informācijas" par Kluci. Taču Bikše viņam norādīja, ka atbilstoši likumprojekta tvērumam, Kluci varētu definēt kā "padomju revolucionārās propagandas dalībnieku".
Diskusijā iesaistījās arī Evija Papule (AP), kura retoriski vaicāja, kas tiks darīts ar Latvijas rakstnieku vārdā nosauktām ielām. Kā piemērus viņa minēja Leonu Paegli, Mirdzu Ķempi, Jāni Sudrabkalnu un citus.
Īsi pēc tam komisijā arī izskanēja atziņa, ka jautājumā par Paegli gan diskusijām nebūtu jābūt, jo saistībā ar viņu spēkā stājies spriedums par komunisma veicināšanu.
Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone uzsvēra, ka likumprojekts nesniedz nekādas atbildes, piemēram, nav noteikts, kuras institūcijas lems par nosaukumu maiņu. Juriste kritizēja likumu par to, ka tajā nav tieši noteiktas ne veicamās darbības, ne par tām atbildīgie.
Vilsone arī atzīmēja, ka šāda likumprojekta ieviešana radītu izmaksas gan privātpersonām, kam būtu nepieciešams pārreģistrēt savu uzņēmumu adreses, gan arī valstij un pašvaldībai, kurām būtu šie iesniegumi jāapstrādā.
Turpretim Ieva Akuratere (K) teica, ka, mainot ielu nosaukumus, nepieciešams izvairīties no Latvijas literatūras vēstures izdzēšanas, skaidrojot, ka daudzi no PSRS laikā dzīvojošajiem dzejniekiem bijusi kā saikne ar Latvijas vēsturi gadsimtu laikā.
Asi pret likumprojektu komisijā iestājās Edgars Kucins (S), kurš apgalvoja, ka likumprojekts esot kādas partijas "priekšvēlēšanu projekts", kā arī "sliktas likumdošanas paraugs".
"Konservatīvo" līderis Jānis Bordāns iepriekš informēja, ka ar jauno likumprojektu paredzēts uzlikt par pienākumu pašvaldībām atbrīvoties no vietvārdiem, kas satur komunistiskā totalitārā režīma slavināšanas un rusifikācijas godināšanas pazīmes.
Biedrība "Publiskās atmiņas centrs" (PAC), kas ar oficiālo vietvārdu jautājumu nodarbojas jau vairākus gadus, Latvijā kopumā konstatējusi vismaz 98 vietvārdus ar komunistiskā totalitārā režīma slavināšanas un 47 vietvārdus ar rusifikācijas godināšanas pazīmēm.
Pēc tikšanās ar PAC pārstāvjiem Valsts prezidents Egils Levits paziņojumā medijiem pauda, ka ielu un laukumu nosaukumi "jeb publiskās telpas politika ir daļa no kopējās politikas, jo tā ietekmē cilvēkus viņiem pat nezinot". Levits bija vienisprātis ar PAC pārstāvjiem, ka likumprojektu vajadzētu pieņemt vēl 13. Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
