Vilku medību sezona: jau nomedīti 178 pelēči

Šajā medību sezonā ir saglabāts iepriekšējā sezonā pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms - 280 dzīvnieki. Medību sezona sākās 15. jūlijā un ilgs līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. martam.

Foto: VMD dati par nomedīto dzīvnieku lokāciju.

Stabila populācija

Vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir stabils, un medības to nepasliktina, uzsvēra dienestā. Vilks (Canis lupus) ir viena no visizpētītākajām medījamo dzīvnieku sugām Latvijā. Ik gadu Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava" veic pētījumu "Lielo plēsēju populāciju stāvokļa izmaiņas medību ietekmē", bet fona monitoringu populācijas stāvokļa novērtēšanas ietvaros nodrošina VMD.

"Valsts meža dienesta rīcībā ir jau vairāk nekā 20 gadus apkopota un analizēta informācija par vilku populāciju, kas ļauj objektīvi novērtēt izmaiņas un tendences vilku populācijā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Dati par vilku izplatību, populācijas dinamiku, demogrāfisko un radniecības struktūru, ģenētiskās daudzveidības stāvokli, savvaļas pārnadžu populāciju stāvokli, uzbrukumu biežumu mājlopiem, iepriekšējā gada limita izpildi un medību slodzi ļauj pamatoti secināt, ka vilku populācijas stāvoklis ir labvēlīgs un stabils, un medību ietekmē vilku populācijas pasliktināšanās pazīmes nav konstatējamas," norādījis VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Vilks Latvijā ir medījama suga, kurai Medību likums un Medību noteikumi nosaka stingrus ieguves apstākļus ierobežotā apmērā. Pamatojoties uz medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanas datiem, VMD katru gadu nosaka vilku pieļaujamo nomedīšanas apjomu medību platībās.

Pēdējās medību sezonās pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms bija 280 dzīvnieki, un tas tika izpildīts pilnā apmērā jau pirms noteiktā vilku medību termiņa beigām.

Postījumi mājlopiem

Vilku medību limitu nepieciešams noteikt, domājot arī par lauku apvidu iedzīvotājiem un respektējot lauksaimnieku intereses. Ik gadu vilki uzbrūk mājlopiem, nodarot lopkopjiem finansiālus zaudējumus.

Septembrī VMD jau kopumā bija saņēmis informāciju par 51 apstiprinātu vilku uzbrukumu un vienu ziņojumu par suņu uzbrukumu. Vilku uzbrukumos ir nogalinātas 203 aitas, četri liellopi, divas kazas un divi suņi. Tāpat ir savainotas 84 aitas, pazudušas 87 aitas un viena kaza. VMD saņēmis arī vienu ziņojumu par suņu uzbrukumu, kurā nogalinātas divas aitas.

Pēc VMD datiem, visvairāk plēsēju uzbrukumu šogad konstatēts Cēsu novadā - 23 uzbrukumi, Smiltenes novadā - astoņi uzbrukumi, Alūksnes novadā - četri uzbrukumi un Kuldīgas novadā - četri uzbrukumi.

Tāpat VMD atgādina, ka par lielu plēsēju uzbrukumu mājlopiem ziņot vajadzētu pēc iespējas ātrāk, jo speciālistam notikuma vieta jāapskata tajā pašā vai nākamajā dienā, lai pārliecinoši varētu noteikt uzbrucēja sugu.

Ziņot ieteicams, zvanot konkrētās VMD virsmežniecības inženierim medību jautājumos. Var ziņot arī citai VMD amatpersonai vai vietējiem medniekiem, kuri informāciju var nodot tālāk pēc piederības.