Kariņš saredz iespēju izveidot 'vienu spēcīgu un stabilu valdību'  (17)

Ceturtdien notika noslēdzošā JV tikšanās ar potenciālajiem koalīcijas partneriem, šoreiz diskutējot ar Nacionālo apvienību (NA).

NA līderis Raivis Dzintars mediju pārstāvjiem sacīja, ka saruna par JV pieteiktajiem diskusijas tematiem bija konstruktīva, turklāt bijuši tādi temati, kas neprasīja plašākas diskusijas, jo abiem politiskajiem spēkiem šajos jautājumos ir vienprātība.

Tajā pašā laikā Dzintars piebilda, ka domstarpības esot tādos jautājumos kā Civilās savienības likuma pieņemšana un tā dēvētās Stambulas konvencijas ratificēšana.

NA pārstāve Ināra Mūrniece uzsvēra, ka JV un NA ir strādājusi vienā valdībā. Abiem politiskajiem spēkiem sakrīt viedoklis tādos jautājumos kā aizsardzība, drošība, kultūra un nacionālā identitāte.

JV virzītais premjera amata kandidāts Kariņš informēja, ka abiem politiskajiem spēkiem ir līdzīgs redzējums ārpolitikas, valsts drošības un ekonomikas attīstības jautājumos.

Tas ļauj viņam secināt, ka ir visas iespējas izveidot kopīgu programmu, ja abi politiskie spēki darbosies nākamajā koalīcijā.

Kariņš gan atzina, ka JV un NA ir domstarpības "sociālas dabas" jautājumos. Pēc viņa teiktā, JV uzskata, ka ir jāpieņem Civilās savienības likums, tādējādi pildot Satversmes tiesas lēmumu. Tāpat JV ir pārliecināta, ka ir jāratificē tā dēvētā Stambulas konvencija.

Dzintars piebilda, ka virkne jautājumu netika izrunāti, tāpēc par tiem plānotas padziļinātas sarunas. Tāpat plānotas JV sarunas par NA svarīgiem tematiem.

Politiķis arī informēja, ka ceturtdien sarunās netika skarts jautājums par potenciālās koalīcijas sastāvu, jo NA neredz, kā izveidot četru partiju koalīciju, tāpēc netika "tērēts laiks", lai par to diskutētu.

Dzintars arī uzsvēra, ka vienošanās par trīs partiju koalīciju būs panākta tikai tad, kad trīs partneri būs teikuši "jā vārdu" koalīcijas līgumam, valdības deklarācijai un Ministru kabineta sastāvam.

Uz jautājumu, vai NA piekristu idejai, ka ministra amatu nevarētu ieņemt 14. Saeimas vēlēšanās nekandidējusi persona, Dzintars norādīja, ka JV ir izteikusies par apsvērumiem, kā šis politiskais spēks varētu izraudzīties ministru kandidātus, bet NA par šo jautājumu vēl nav lēmusi.

Pēc šonedēļ notikušajām potenciālās koalīcijas sarunām Kariņš norādīja, ka JV "savilks kopā rezultātus un tos izanalizēs", bet pirmdien, 17. oktobrī, par sarunu gaitu un to, "kā virzīties uz priekšu" informēs Valsts prezidentu Egilu Levitu.

"Saredzu, ka varētu izveidot vienu spēcīgu un stabilu valdību, kas var gādāt par valsts drošību, un varam vienoties par programmu, kas nodrošinās ekonomikas izaugsmi," pauda Kariņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka politiskie spēki šonedēļ nerunāja par potenciālo koalīcijas sastāvu, bet gan koncentrējās uz iespējamo valdības programmu. "Ar laiku būs jānonāk pie tā, kurš būs kurā atbildības postenī. Šonedēļ tur vēl neesam," secināja Kariņš.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 11. oktobrī, aicināja Kariņu turpināt padziļinātas sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem un nākamnedēļ atkārtoti ziņot prezidentam par koalīcijas izveides sarunu gaitu.

Šonedēļ noritēja koalīcijas sarunu otrā kārta, kad JV tikās ar partiju "Progresīvie", Apvienoto sarakstu (AS) un Nacionālo apvienību (NA).

JV jau iepriekš pauda, ka tā koalīcijā vēlas redzēt četras partijas – JV, AS, NA un "Progresīvos", tomēr AS un NA nevēlas koalīcijā redzēt "Progresīvos".

JV koalīcijas sarunām piedāvāja astoņus tematus – ekonomika, izglītība, drošība, tiesiskums, nacionāla valsts, ārpolitika, veselība un valdības darba organizācija.

Otrdien, 11. oktobrī, pēc JV tikšanās ar partijas "Progresīvie" pārstāvjiem Kariņš pavēstīja, ka ir jautājumi, kuros JV un "Progresīvo" viedoklis saskan, piemēram, tiesiskums, bet ir jautājumi, uz kuriem politiskajiem spēkiem ir atšķirīgs skatījums, piemēram, budžeta veidošana.

Savukārt trešdien, pēc tikšanās ar AS pārstāvjiem, Kariņš sacīja, ka politiskie spēki ir vienisprātis jautājumos ar ārpolitiku un eksportspējīgu uzņēmumu atbalstīšanu, turpretī JV un AS nav vienprātības jautājumos par valsts iekārtu un cilvēktiesībām.