Šobrīd "dūzis" – uzvara 14. Saeimas vēlēšanās un 26 Saeimas deputātu mandāti – ir partijas "Jaunā Vienotība" (JV) rokās. Partijai līdz ar to ir pirmās rokas tiesības mēģināt izveidot valdību. Pašreiz tās kodols izskatās kā JV, "Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība un Liepājas partija" (AS) un "Nacionālā apvienība" (NA). Savu lomu parlamentā šobrīd meklē partija "Progresīvie" (P), ko koalīcijā labprāt redzētu tikai JV.
Ja JV, AS un NA kompromisu attiecībā uz P neatrastu, valdību veidot, visticamāk, mēģinātu AS. Tam savukārt nāktos vienoties spēlē ar Saeimā iekļuvušo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), NA un partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Lai arī pieredzējuši žurnālisti, politikas vērotāji, kā arī paši politiķi šo koalīcijas variantu vairāk redz vien kā matemātisku koalīcijas modeli, tas ir izvērtēšanas vērts.
JV+AS+NA
Pagaidām izkristalizējošais koalīcijas kodols kopumā ir 54 deputātu mandātu vērts. Tas ir pietiekami, lai šo politisko spēku vienību sauktu par valdošo vairākumu, bet ne tik daudz, lai koalīcijā droša "priekšnieka" tēlā būtu JV. Tieši tas, kā stāsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente Madara Fridrihsone, ir viens no iemesliem, kāpēc JV vēlas sastrādāties ar P. "Tas samazina katra atsevišķā partnera lomu un ietekmi bīdīt savu dienaskārtību," viņa paskaidro.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
