Pienāk eksāmeni un 'bļin'. Nākas skolu iemainīt pret 'stroiku'

“Man ir daži paziņas, kuriem pat nav pabeigtas deviņas klases, un viņiem jau diezgan labi viss izdevies. Varētu mēģināt mazliet pamācīties arī no viņiem – kā viņi uzsākuši savu karjeru – un mēģināt iet viņu pēdās,” Aigars dalās ar savu plānu: mācīties – dzīves skolā, nevis vidusskolā. Tādu jauniešu kā Aigars, kuri pēc pamatskolas mācības neturpina, Latvijā katru gadu ir aptuveni 900. Kā viņus motivēt?

Dzīvo no "haltūrām"

Ar Aigaru tiekamies agrā otrdienas rītā. Parasti viņš mostas īsi pirms septiņiem rītā. Uzvāra kafiju, nesteidzīgi izdzer. Pēc tam kādu laiciņu paspaida telefonu, līdz pakaļ atbrauc kolēģis, kurš ir gados vecāks. Kamēr Aigars vēl mācījās, viņš piedāvāja haltūras. Tagad abi kopā strādā diendienā. Puiši palīdzīgu roku sniedz būvobjektos un mežu masīvos.

Mājās pārrodas kā daudzi citi strādājošie – ap pieciem sešiem vakarā. Lielākajai daļai vienaudžu vakara cēliena neatņemama sastāvdaļa ir skolā uzdoto mājasdarbu pildīšana. Aigaram tā vairs nav aktuāla – viņš savus pienākumus tagad nosaka pats. "Kaut ko padaru pa māju vai arī pasēžu datorā vai telefonā," puisis paver priekškaru uz savu darbdienu vakaru rutīnu.

Mācības priekšlaicīgi pametušo skaits pakāpeniski sarūk kā Eiropā, tā Latvijā. No 2011. līdz 2021. gadam OECD valstīs vidēji par pieciem procentpunktiem samazinājās to jauniešu īpatsvars, kas nav ieguvuši vidējo izglītību.