Partijas "Progresīvie" līderis Kaspars Briškens ceturtdien tikšanās laikā ar "Apvienotā saraksta" bezpartejisko līderi Uldi Pīlēnu esot skaidrojis saturisko un profesionālo pienesumu, ko pēc viņa domām partija valstij krīzes apstākļos varētu sniegt, ņemot vērā ievēlēto deputātu specializāciju tādos jautājumos kā ekonomiskā attīstība, nevienlīdzība, tiesiskums un pārvaldība, atzīmēja Briškens.
Vienlaikus partija ir uzsvērusi, ka tā potenciālajā četru partiju koalīcijā ienestu arī papildu sabiedrības grupu, kura tiktu pārstāvēta parlamentā - jaunieši, cilvēki ar īpašām vajadzībām, jaunuzņēmumu un arodbiedrību, vidusslāņa pārstāvji.
Pēc Briškena teiktā, sarunas laikā partiju līderi ir pārrunājuši vairākus, viņuprāt, būtiskus tematus. Tie ietver reģionālo attīstību, sociāli atbildīgu krīzes pārvarēšanu, sociālās nevienlīdzības jautājumus, energoneatkarību, tai skaitā arī Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, kā arī par ostu pārvaldību un attīstību.
Partijas pārstāvji esot uzdevuši arī "asus" jautājumus un pauduši bažas attiecībā uz tiesiskuma jautājumiem, tai skaitā arī par politiski pietuvinātu personu ietekmi uz lēmumiem, par korupciju, par lobiju, kā arī par Rīgas attīstības plāna apturēšanu, ko politiķis nosauca par "ļoti nelabvēlīgu lēmumu, kas ietekmē visus rīdziniekus un ir apturējis investīcijas vairāk kā simt miljonu vērtībā".
Tāpat politiķi ir uzdevuši jautājumus AS pārstāvjiem par pārvaldību, tai skaitā par kapitālsabiedrību pārvaldību, un par tādu ministru virzīšanu, kuri nav piedalījušies vēlēšanās.
Vaicāts, vai šī saruna partijas līdera skatījumā ir palīdzējusi tuvināties "Progresīvo" lēmumam par vēlmi darboties koalīcijā, Briškens norādīja, ka partija saglabā nostāju, ka tā nemēģinās iekļūt koalīcijā "par katru cenu". Vienlaikus pārstāvis esot Pīlēnam apliecinājis, ka partija ir atvērta darbam arī kā neatkarīga, bet valstiski orientēta opozīcija. "Arī šādā formātā mēs būsim uz sadarbību vērsts spēks, kas priekšplānā liks Latvijas kopējās intereses, nevis šaurākas partijas intereses," apgalvoja Briškens.
"Progresīvo" līderis pauda, ka partija turpinās būt daļa no koalīcijas veidošanas procesa.
"Progresīvie" iepriekš aicināja AS pārstāvjus arī uz formālu sarunu klātienē, taču viņi šobrīd nepiekrīt šādai tikšanās formai, sacīja Briškens.
"Progresīvo" līderis uzsvēra, ka komunikācijas iespējas partija meklē nevis, lai "par katru cenu" iekļūtu koalīcijā, bet tāpēc, ka tas šobrīd esot jādara. Arī prezidents ir aicinājis potenciālos četrus koalīcijas partnerus veidot savastarpējas sarunas, norādīja Briškens.
Pēc viņa teiktā, "Progresīvie" apzinās, ka partiju starpā ir daudz būtisku ideoloģisku domstarpību, bet vienlaikus ir virkne valstiski svarīgu uzdevumu, par kuriem šobrīd ir jādiskutē, nevis "jāspēlē ideoloģiskas spēles".
Kā ziņots, ceturtdien notika AS un "Progresīvo" līderu saruna. Tā nebija plānota kā partiju delegāciju tikšanās, bet kā saruna ierobežotākā līderu lokā. Tā kā AS neatbalsta valdības veidošanu ar "Progresīvajiem", tad sarunā tika pārrunātas sadarbības iespējas Saeimā.
Pēc 14. Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV uzskata, ka koalīcijā jābūt četriem politiskajiem spēkiem - JV, AS, NA un arī "Progresīvajiem", turpretim AS un NA "Progresīvos" koalīcijā redzēt nevēlas.
JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 12, bet "Progresīvie" - desmit, tātad ar "Progresīvajiem" koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez - 54.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
