Alberts Pusvācietis ir dzimis 1897. gada 25. septembrī Rīgā, ieguvis draudzes skolas izglītību. 1915. gada augustā viņš brīvprātīgi iestājās 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, liecina krājumā "Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri" publicētā informācija. Pusvācietis dienējis leģendārā strēlnieku virsnieka Frīdriha Brieža rotā.
Strēlnieku rindās Pusvācietis piedalījies vairākās kaujās un par izrādīto varonību saņēmis gan Jura medaļu, gan Jura krusta II un III šķiras apbalvojumus. Drīz pēc Ziemassvētku kaujām, 1917. gada 17. janvārī, Pusvācietis krita vācu gūstā, no kura pēc 1. pasaules kara tika atbrīvots. Pēc atgriešanās Latvijā 1919. gada sākumā Pusvācieti mobilizēja Sarkanajā armijā, no kuras viņš pēc trim mēnešiem dezertēja.
1919. gada jūlijā Pusvācietis kaprāļa pakāpē brīvprātīgi iestājās neatkarīgās Latvijas armijā, kur 9. Rēzeknes kājnieku pulka rindās piedalījās cīņās gan pret Bermontu, gan lieliniekiem Latgalē. 1920. gada 17. janvārī Latgales frontē pie Bikovas sādžas Pusvācietis kopā ar diviem citiem karavīriem brīvprātīgi devās reidā pa ienaidnieka aizmuguri, kur triecienā atņēma lieliniekiem ložmetēju, sekmēja sādžas ieņemšanu un tur esošās Sarkanās armijas vienības sagūstīšanu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
