Delfi foto misc. - 47480
Foto: LETA
Prokuratūra vēl nav noslēgusi pirms sešiem mēnešiem sākto pārbaudi lietā par reliģiskās organizācijas "Jehovas liecinieki" darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, portāls "Delfi" uzzināja prokuratūrā.

Šobrīd izmeklēšana nedaudz "iepauzēta" – tiekot gaidīts uz judikatūru un tiesu secinājumiem divās citās iepriekš saistībā ar reliģisko organizāciju darbību sāktās lietās, kas jau nonākušas izskatīšanā tiesās, lai pēc nepieciešamības tiesu lemto izmantotu arī "Jehovas liecinieku" pārbaudes lietā.

Tiek gaidīts apelācijas instances nolēmums lietā par "Jaunās paaudzes" darbības izbeigšanu, kas varētu būt novembra beigās. Pēc Latvijas tiesu portāla datiem lietu par "Jaunās paaudzes" darbības izbeigšanu Rīgas apgabaltiesa skatīs rakstveida procesā 30. novembrī.

Šīs organizācijas darbību prokuratūra prasīja izbeigt tiesas ceļā, jo pretēji normatīvajos aktos terminēti noteiktajām prasībām ievērot Covid-19 izplatības dēļ noteikto sociālo distancēšanos un citus pasākumus, kas paredzēti epidemioloģiskai drošībai, organizācija 2021. gada laikā pieļāva publiskus pasākumus ar dalībnieku piedalīšanos, neraugoties uz to, ka par šādiem pārkāpumiem jau tikuši piemēroti administratīvie sodi.

Tāpat prokuratūrā tiek gaidīts arī nolēmums lietā par "Pirmās Evaņģēliskās Jēzus draudzes" darbības izbeigšanu. Tā kā šī lieta tiek izskatīta ārpus Rīgas, tad, iespējams, ka arī tur spriedums varētu būt vēl šogad.

Kā ziņots, 26. augustā tiesa izteica šai organizācijai brīdinājumu, bet noraidīja prokuratūras protestu par tās darbības izbeigšanu. Lietas izskatīšanas laikā tiesa, veicot draudzes darbības izvērtēšanu, guva pārliecību, ka pēc notikušā – jaunas sievietes un viņas jaundzimušā nāvi mājdzemdībās, draudzē vairākkārt uzsvērts un mudināts draudzes locekļiem apmeklēt ģimenes ārstu, kā arī grūtniecēm stāties uzskaitē un sekot līdzi savam veselības stāvoklim.

Prokuratūrā piebilst, ka pārbaudes lietām nav noteikts konkrēts termiņš, kādā tās būtu pabeidzamas.

Reliģisko organizāciju, likums noteic, ka desmit vai vairāk vienas konfesijas draudzes, kas ir reģistrētas Latvijā, var izveidot reliģisko savienību jeb baznīcu, "Jehovas liecinieki" to nav darījuši – pēc Uzņēmumu reģistra datiem tai draudzes ir daudzās Latvijas pilsētās – Cēsīs, Balvos, Aizkrauklē, Daugavpilī un citviet, un šī organizācija darbojas pamatā decentralizēti, lai gan Rīgā, Miera ielā, reģistrēta "Jehovas liecinieku draudžu savienība".

Pēc "Lursoft" datiem šī savienība, kuras valdē ir divi Somijas pilsoņi un Latvijas pilsonis Andrejs Gevļa, kā darbības mērķus citstarp norādījusi, draudžu statūtu un draudžu vadības institūciju izraudzīšanas apstiprināšanu, kā arī jebkādu citu draudžu vadības un kopsapulču lēmumu apstiprināšanu, ja to prasa šie statūti vai draudzes statūti, "Jehovas liecinieku" un "Jehovas liecinieku" draudžu pārstāvību, aizstāvot to intereses un tiesības, kuras ir garantētas Satversmē, likumos un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.

Foto: Shutterstock

Jau ziņots, ka par "Jehovas liecinieku" darbību prokuratūrā pārbaude sākta pēc portālā "Tvnet" publicētajiem rakstiem par organizācijas darbību. Šajos rakstos portāls pētījis, kā šī organizācija darbojas pasaulē, kad tieši 2021. gadā no tās izstājies rekordliels dalībnieku skaits, saskatot tajā totalitāras sektas iezīmes, gan arī Latvijā, uzklausot bijušo tās dalībnieku stāstus un liecības par visnotaļ skarbu pieredzi.

Kā iepriekš norādīja prokuratūrā, tai ir pamats secinājumam, ka reliģiskās organizācijas darbība, iespējams, ir pretrunā ar Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem, un ka tās darbība, iespējams, apdraud sabiedrisko kārtību, personu veselību un tikumību.

Reliģisko organizāciju likums nosaka, ka nevienai personai savas reliģiskās pārliecības dēļ nav tiesību neievērot likumus, un tas paredz, ka reliģiskās organizācijas darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt, ja tā ir pretrunā ar Satversmi, citiem normatīvajiem aktiem, un ja reliģiskā organizācija aicina citus neievērot likumu, apdraud demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību. Pieteikumu tiesā var iesniegt tikai ģenerālprokurors.

"Jehovas liecinieki" tolaik apgalvoja, ka organizāciju ļoti pārsteidz un satrauc tas, ka prokuratūra nolēmusi sākt tās darbības pārbaudi Latvijā, jo šis lēmums balstīts vienīgi dezinformācijā. To portālam "Delfi" iepriekš norādīja organizācijas pārstāvis Vjačeslavs Zaicevs.

Tam gan nepiekrita "Tvnet" galvenais redaktors Toms Ostrovskis, kurš portālam "Delfi" sacīja, ka "uzticama medija pienākums ir vienmēr drosmīgi informēt sabiedrību un aizstāvēt to cilvēkus, kuru pamattiesības ir apdraudētas vai ignorētas", turklāt portāls vienmēr ir iestājies "par izglītotu sabiedrību, kas zina savas tiesības", kā arī turpinās to darīt "pat tad, ja mums kā medijam tas prasīs ilggadējus tiesas procesus, nepamatotus apvainojumus un draudus žurnālistiem".

Pēc publiski pieejamās informācijas Jehovas liecinieki, viņi arī dēvēti par "Sargtorņa biedrību" ir no protestantisma atšķēlusies denominācija, kas dibināta 1874. gadā ASV.

"Jehovas liecinieki" uzskata sevi par tiem, kuri atgriezušies pie Bībeles pirmsākumiem un viņi Dievu sauc vārdā Jehova jeb Jahve – kas tiek lietots Vecajā derībā.

Pēc Tieslietu ministrijas publiskotās informācijas, Latvijā 2019. gadā bija 2189 "Jehovas liecinieki".

Arī portāls "Delfi" jau iepriekš savās publikācijās pētījis organizācijas darbību Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!