9. Saeimas pēdējā sēde - 47
Foto: DELFI
Otrdien, 18. oktobrī, Saeimas namā tiksies 14. Saeimā ievēlēto politisko partiju un partiju apvienību pārstāvji, lai vienotos par jaunās Saeimas pirmās sēdes sasaukšanu un citiem organizatoriska rakstura jautājumiem, portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienestā.

Saskaņā ar Satversmi jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā. 14. Saeima uz pirmo sēdi sanāks 1. novembrī.

Politisko partiju un partiju apvienību pārstāvjiem jāvienojas par Saeimas sēdes sasaukšanas laiku, tās darba kārtību un lēmumiem, kas jāpieņem pirmajā sēdē, lai jaunais parlamenta sasaukums varētu pilnvērtīgi uzsākt darbu.

Politiķiem jāvienojas arī par balsu skaitītāju un pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļu izvirzīšanas kārtību. Politisko spēku pārstāvji iepazīsies ar Saeimas Prezidija locekļu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību, kā arī nepieciešamo rīcību, lai izveidotu 14. Saeimas frakcijas.

Tāpat šajā sanāksmē politisko spēku pārstāvji vienojas par plānoto 14. Saeimas deputātu izvietojumu Saeimas sēžu zālē, lai Saeimas informācijas sistēmas varētu pielāgot jaunajam parlamenta sasaukumam.

Jaunievēlētajiem deputātiem tiks piedāvātas apmācības darbam ar debašu un balsošanas sistēmu Saeimas Sēžu zālē. Tāpat politisko spēku pārstāvjiem tiks piedāvātas konsultācijas par parlamentāro darbu, kā arī prezentācija jaunajiem frakciju darbiniekiem un deputātu palīgiem.

Sanāksmi vadīs 13.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), klātesot Saeimas Juridiskā biroja un Saeimas Administrācijas pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien, 17. oktobrī, apstiprināja 14. Saeimas vēlēšanu galīgos rezultātus.

Visvairāk balsu šajās vēlēšanās saņēma partija "Jaunā vienotība". Tā kopumā 14. Saeimā ieguvusi 26 mandātus. Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas Zaļo un zemnieku savienība, kas vēlēšanās ieguva 16 vietas.

Tai seko "Apvienotais saraksts", kas ieguva 15 vietas, bet Nacionālā apvienība – 13. Partija "Stabilitātei!" vēlēšanās ieguva 11 mandātus, "Progresīvie" – desmit, bet "Latvija pirmajā vietā" – deviņus.

Ievēlētie deputāti

No "Jaunās Vienotības" 14. Saeimā iekļuva Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Raimonds Čudars, Jānis Skrastiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Arvils Ašeradens, Andrejs Judins, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Anda Čakša, Uģis Rotbergs, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Inga Bērziņa, Agita Zariņa-Stūre, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Daģis un Mārtiņš Felss.

No Zaļo un zemnieku savienības 14. Saeimā mandātus ieguva Armands Krauze, Juris Jakovins, Gunārs Kūtris, Viktors Valainis, Jānis Vucāns, Uldis Augulis, Augusts Brigmanis, Gundars Daudze, Daiga Mieriņa, Harijs Rokpelnis, Līga Kozlovska, Līga Kļaviņa, Anita Brakovska, Kaspars Melnis, Andrejs Vilks un Andris Bērziņš.

No "Apvienotā saraksta" nākamajā parlamenta sasaukumā būs Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns, Igors Rajevs, Didzis Šmits, Andris Kulbergs, Māris Sprindžuks, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Česlavs Batņa, Juris Viļums, Edgars Tavars, Linda Matisone, Atis Deksnis, Lauris Lizbovskis un Aiva Vīksna.

No Nacionālās apvienības 14. Saeimā iekļuva Ināra Mūrniece, Rihards Kols, Nauris Puntulis, Jānis Vitenbergs, Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Jānis Dombrava, Artūrs Butāns, Edvīns Šnore, Jānis Grasbergs, Aleksandrs Kiršteins, Ilze Indriksone un Edmunds Teirumnieks.

Partiju "Stabilitātei!" 14. Saeimā pārstāvēs Aleksejs Rosļikovs, Viktorija Pleškāne, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Viktors Pučka, Glorija Grevcova, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko un Nadežda Tretjakova.

Savukārt no partijas "Progresīvie" 14. Saeimas deputāta mandātu ieguva Andris Sprūds, Andris Šuvajevs, Skaidrīte Ābrama, Kaspars Briškens, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Edgars Zelderis, Edmunds Cepurītis, Jana Simanovska un Atis Švinka.

Deviņus mandātus 14. Saeimā ieguva partija "Latvija pirmajā vietā". To nākamajā parlamenta sasaukumā pārstāvēs Ainārs Šlesers, Māris Jencītis, Oļegs Burovs, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers, Vilis Krištopans, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča un Edmunds Zivtiņš.

Izskata sūdzības

CVK arī izskatījusi no divām partijām saņemtas sūdzības, kas saistītas ar vēlēšanu rezultātiem, lemjot tās noraidīt, taču sūdzību iesniedzēji ir vērsušies tiesā. Vienā gadījumā rezultātus apstrīdējuši vairāki partijas "Saskaņas" kandidāti, savukārt otrā – viens "Tautas varas spēks" saraksta kandidāts.

CVK vadītāja Kristīne Bērziņa sacīja, ka no citām partijām sūdzības nav saņemtas, turklāt šāda iespēja apstrīdēt rezultātus tikusi izmantota arī citās vēlēšanās.

Iepriekš ir bijušas dažādas situācijas, kad kāds vērsies CVK ar sūdzību par vēlēšanu rezultātiem, tomēr šo sūdzību gadījumā, raugoties pēc tā, cik būtisks CVK būtu gaidāmās tiesas spriedums, komisijai bija "diezgan pilna" pārliecība, ka šie pārkāpumi, kas minēti sūdzībās, nav tāda rakstura, lai tie varētu lielā mērā ietekmēt vēlēšanu rezultātus, skaidroja Bērziņa. Vienlaikus vēršanās tiesā neaptur iespēju CVK pieņemt lēmumu par galīgo rezultātu apstiprināšanu, ko tā vienbalsīgi pieņēma pirmdien.

Saistībā ar vēlēšanu rezultātiem Bērziņa arī uzsvēra, ka šajā procesā ir iesaistīts liels skaits cilvēku, tādēļ vienmēr var gadīties kādi pārpratumi, kļūdas vai neprecizitātes, tomēr tās pašas par sevi nav pamats visu vēlēšanu rezultātu pārskaitīšanai.

Vaicāta par garajām rindām, kas šajās vēlēšanās izveidojās pie atsevišķiem vēlēšanu iecirkņiem, CVK vadītāja pauda redzējumu, ka rindu mazināšanai viens no ieviešamiem uzlabojumiem būtu balss nodošanas glabāšanā paplašināšana. Proti, varētu noteikt vairāk vēlēšanu iecirkņus, kuros iespējams nodot balsi glabāšanā. Šādu iecirkņu apmēru esot iespējams palielināt, veicot grozījumus likumā.

Tāpat Bērziņa norādīja, ka ir konkrētas vietas, piemēram, Pierīgā, kur pēdējo gadu laikā ir audzis iedzīvotāju skaits, kas, savukārt, var veicināt rindas.

Kā ziņots, 14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī.

Pēc CVK datiem, iecirkņos saņemto vēlēšanu aplokšņu kopskaits bija 1 185 997. Savukārt balsojušo vēlētāju kopskaits bija 916 594, no kurām glabāšanā nodoto balsu derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits bija 62 990, derīgo aplokšņu skaits vēlēšanu dienā – 833 726, bet pa pastu un atrašanās vietā nodoto aplokšņu skaits – 17 306.

Kopumā derīgo zīmju skaits šajās vēlēšanās bija 903 639, savukārt vēlēšanu aplokšņu skaits bez derīgām vēlēšanu zīmēm – 10 380. To vidū iekļautas arī tā dēvētās tukšās aploksnes, kuru kopskaits bija 6534. Savukārt sabojāto aplokšņu skaits šajās vēlēšanās bija 1240.

Jau vēstīts, ka CVK noraidīja "Saskaņas" deputāta amata kandidātu Regīnas Ločmeles, Georgija Jakovļeva un Gundara Ūdra iesniegumus, kuros viņi aicināja pārskaitīt 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Kandidāti aicināja atcelt 14. Saeimas vēlēšanu iecirkņu komisiju lēmumus par balsu skaitīšanas protokolu rezultātu apstiprināšanu un veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu par "Saskaņu" nodošanu vēlēšanu zīmju pārskaitīšanu.

Šī aicinājuma noraidīšanas gadījumā tika izteikts papildu lūgums pārskaitīt balsis vairākos konkrētos vēlēšanu iecirkņos.

Savukārt Jeremejevs prasīja CVK pārskaitīt vairākos desmitos vēlēšanu iecirkņu nodotās balsis, atzīt vēlēšanas par nenotikušām, vismaz tajos reģionos, kuros šie iecirkņi atrodas, kā arī izvirzīja virkni citu pretenziju, tostarp, minot tehniskās problēmas vēlēšanu iecirkņos. CVK viņa sūdzību noraidīja.

"Saskaņas" sūdzību Augstākā tiesa (AT) plāno izskatīt otrdien, 18. oktobrī, savukārt Jeremejeva prasību –19. oktobrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!