SAB: Baltkrievija jāuztver kā drošības apdraudējums reģionam, līdzīgi kā Krievija

Tajā skaidrots, ka 2020. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām Aleksandra Lukašenko režīms vardarbīgi apspieda sabiedrības protestus, bet 2021. gada vasarā Baltkrievija organizēja migrantu plūsmas uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām. Savukārt kopš 2022. gada 24. februāra Baltkrievijas atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Tādējādi Baltkrievija ir atteikusies no attiecību normalizācijas ar Rietumvalstīm, arvien vairāk nonākot Krievijas ietekmē militāri, ekonomiski un politiski. Vēlēšanās saglabāt līdera statusu Baltkrievijā un Krievijas loma nosaka Lukašenko neieinteresētību sarunās ar politisko opozīciju un demokrātisku reformu uzsākšanu valstī. Tas savukārt ir viens no priekšnoteikumiem attiecību normalizācijai ar Rietumvalstīm, skaidroja birojā.

SAB norādīja, ka Baltkrievijas bruņotie spēki tradicionāli ir sadarbojušies ar Krievijas bruņotajiem spēkiem militāro mācību, piemēram reizi četros gados notiekošās ZAPAD vai līdz 2021. gadam reizi gadā notiekošās trīspusējās mācības "Slāvu brālība", rīkošanā.

Mācībās Baltkrievija iesaista galvenokārt Baltkrievijas bruņoto spēku elites vienības, kuras kopumā veido mazākumu no kopējā bruņoto spēku apmēra. Speciālo uzdevumu vienības tika izmantotas, lai apspriestu protestus pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kā arī piedalījās protestu apspiešanā Kazahstānā 2022. gada janvārī.

SAB skaidroja, ka Baltkrievijas bruņoto spēku rīcībā ir plašs bruņojuma klāsts, bet tā kodolu veido PSRS laikā ražota tehnika. Tehnikas nolietojums un atkāpes no uzturēšanas prasībām praktiski izmantojamo bruņojuma skaitu daudzkārt samazina.

"Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā aktualitāti nav zaudējis jautājums par Baltkrievijas un tās bruņoto spēku iesaisti karā Ukrainā. Baltkrievija ir uzskatāma par ciešu Krievijas militāro sabiedroto, ļaujot Krievijai dislocēt bruņoto spēku vienības valsts teritorijā pirms iebrukuma; veikt sauszemes iebrukumu un gaisa/raķešu triecienus no tās teritorijas; izmantot tās infrastruktūru Krievijas karaspēka apgādei un atbalstam, bet līdz šim Baltkrievijas karaspēks nav tieši iesaistījies karadarbībā Ukrainas teritorijā," lasāms SAB ziņojumā.

Attiecīgi birojs paredz, ka Baltkrievija turpinās sniegt atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, tai skaitā piegādājot bruņojumu, veicot tehnikas remontu, ievainoto ārstēšanu, kā arī tiek pieļauts, ka daļa Krievijas mobilizēto iedzīvotāju varētu tikt apmācīti Baltkrievijā, izmantojot Baltkrievijas bruņoto spēku resursus. Tas Krievijai ļautu ne tikai ietaupīt savus resursus, bet arī turpināt iebiedēšanas taktiku gan pret Ukrainu, gan arī pret Rietumvalstīm.

Ziņojumā lasāms, ka lēmumā par dalību karadarbībā Ukrainā izšķiroša ir valsts politiskās vadības apzināšanās, ka militāras neveiksmes varētu mazināt militārās vadības atbalstu Lukašenko, kurš ir atkarīgs no spēka struktūru nodrošinātās iekšpolitiskās stabilitātes. Baltkrievijas spēku iesaistīšanās karā nozīmētu valsts iekšējās drošības pavājināšanos, piemēram, samazinot spējas nodrošināt ārējo robežu drošību. Vienlaikus SAB nav pamatojuma šobrīd pieņemt, ka bruņotie spēki būtu gatavi īstenot apvērsumu pret pastāvošo režīmu. Šādā gadījumā arī pastāv iespēja, ka Krievijas bruņotie spēki tiktu izmantoti, lai apspiestu pretošanos.

Baltkrievijas teritorijā notiek mobilizācija un tiek veidots kopējs Krievijas un Baltkrievijas karaspēka grupējums. Joprojām notiek militārās mācības kopā ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, kā rezultātā ir pastiprināta Baltkrievijas spēku klātbūtne pierobežas reģionos. Šobrīd Baltkrievijas bruņoto spēku galvenā funkcija ir iebiedēšanas un uzmanības novēršanas manevri ar mērķi piesaistīt Ukrainas spēkus, tādējādi atņemot resursus kaujām Ukrainas austrumos un dienvidos. Daļa no iebiedēšanas taktikas ir vērsta arī pret Eiropas Savienības (ES) un NATO valstīm, vēršot draudus Rietumvalstu virzienā. Gadījumā, ja Baltkrievijas spēki tiktu aktīvi iesaistīti karā pret Ukrainu, sagaidāms, ka tie tiktu izmantoti uzbrukumos Ukrainas rietumu apgabaliem, lai bloķētu ceļus, pa kuriem Ukrainai tiek piegādāta Rietumvalstu palīdzība. Tas neizslēdz paralēlu spēka demonstrāciju vai provokācijas uz Baltkrievijas rietumu robežas, skaidroja SAB.

Šī gada februārī tika pieņemti grozījumi Baltkrievijas konstitūcijā, kas atļauj valsts teritorijā glabāt kodolieročus, un augusta nogalē Lukašenko režīms paziņoja, ka Baltkrievijā esot izvietoti kodolieroči. Lukašenko turpmākajā retorikā ir iespējama biežāka kodoldraudu izmantošana, kas adresēta kā Rietumu, tā Baltkrievijas sabiedrībai, tiecoties nostiprināt Baltkrievijas atturēšanas spējas un Lukašenko statusu Baltkrievijas vadībā. Lielākie ieguvumi no Baltkrievijas lēmuma atteikties no "kodolbrīvas zonas" statusa ir Krievijai, ļaujot paaugstināt draudus NATO austrumu flangam. Tas arī kalpo kā papildus elements Vladimira Putina un citu Krievijas amatpersonu kodoldraudu retorikā, secinājis SAB.

Neskatoties uz līdz 2020. gadam notikušo ekonomisko sadarbību un mainīgām politiskajam attiecībām, pašlaik Baltkrievija pret Latviju un pārējām Baltijas valstīm uzņēmusi agresīvu kursu. Tas visredzamāk izpaužas Lukašenko publiskajā retorikā, apzīmējot Baltijas valsis kā draudu, kā arī turpinot 2021. gada vasarā uzsākto hibrīdoperāciju, mērķtiecīgi organizējot migrantu plūsmas Baltkrievijas – ES dalībvalstu robežām. Šis risks joprojām saglabājas pietiekami augsts, īpaši Latvijai un Lietuvai.

Raugoties no Baltijas valstu perspektīvas, militāri Baltkrievija faktiski uzskatāma par daļu no Krievijas. Kopīgās mācības, potenciālā Krievijas armijā mobilizēto apmācība, kodolieroču izvietošana un Baltkrievijas infrastruktūras un industriālās kapacitātes izmantošana Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstīšanai turpina Baltkrievijas militārā sektora piesaisti Krievijai.

Rietumu sankcijas un nepieciešamība pārorientēt Baltkrievijas eksportējošās nozares uz Krievijas tranzīta infrastruktūras izmantošanu, padarīs Baltkrievijas ekonomiku atkarīgāku no Krievijas. SAB analīze liecina - vienlaicīgi, ekonomiskie apsvērumi var motivēt individuālus Baltkrievijas uzņēmumus tiekties meklēt alternatīvus tranzīta ceļus, tai skaitā caur Poliju un Baltijas valstīm.

Ja, iespējams, kādam Baltijas valstīs pirms vairākiem gadiem bija cerības, ka Baltkrievija varētu atrast savu vietu, piemēram, ES Austrumu partnerības ietvaros, tad šobrīd mums Baltkrievija jāuztver kā drošības apdraudējums reģionam, līdzīgi kā Krievija, uzsvēra birojā.

Jau vēstīts, ka 10. oktobrī Lukašenko paziņoja, ka vienojies ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu par kopīga karaspēka reģionāla grupējuma izveidi.

Tas vairojis bažas par atkārtotu Krievijas mēģinājumu iebrukt Ukrainā no Baltkrievijas teritorijas.

Tomēr daudzi eksperti pauž viedokli, ka patiesais mērķis ir piespiest Ukrainu uzturēt lielākus spēkus krievu iespējamā iebrukuma atvairīšanai no ziemeļiem un Kijivas aizsardzībai, neļaujot tos pārsviest uz citiem karadarbības rajoniem.