Pēc tikšanās ar partijas "Jaunā vienotība" (JV) pārstāvjiem partijas "Apvienotais saraksts" (AS) pārstāvji otrdien atklāja, ka trešās koalīcijas veidošanas sarunu nedēļas sākumā aicinājuši turpmākās sarunas risināt kopā politisko spēku Nacionālā apvienība.
Par šo ieceri, kas gan neizskan pirmo reizi koalīcijas tapšanas procesā, medijiem izteicās AS pārstāvji Uldis Sesks un Edvards Smiltēns, argumentējot, ka tādējādi "varētu daudz straujāk risināt darāmos darbus" un "lemt par jautājumiem, kas būtu jāformulē valdības deklarācijā".
Līdzīgi, JV esot aicināta "nākt ārā pie medijiem kopā" ar AS, lai, kā skaidro Smiltēns, tādā veidā kopā atskaitītos par progresu sarunās. Politiķis gan atzina, ka šoreiz tas tā nenotika, paužot cerību, ka nākamreiz situācija būs savādāka.
Kā būtiskāko no sarunās panāktā AS līderi izcēla, ka nonākuši līdz darba grupas stadijai, kad eksperti no AS un JV pulcēsies kopā jomu blokos, lai lemtu par darāmo.
AS līderi pēc sarunām arī konkrētāk izteicās par atsevišķām reformām, kā, piemēram, Ostu likuma reformu un Administratīvi teritoriālo reformu.
Viņuprāt, radusies savstarpēja izpratne par jautājumiem, kas līdz šim tika uztverti pretrunīgi. To vidū Smiltēns nosauc, piemēram, Administratīvi teritoriālās reformas "papildinājumus". Cita starpā vienota izpratne arī esot radusies jautājumos, "par kuriem bijuši skarbi izteikumi".
Viens no AS līderiem Edgars Tavars atklāja, ka sarunas pārspriesta tā sauktās Ostu un Reģionu reformas. Tādējādi partiju pārstāvji esot "identificējuši vairākas lietas, kam jāpievērš lielāka uzmanība, īpaši novadu reformas sakarā".
Savukārt Uldis Pīlēns (AS) sarunas ar JV raksturoja kā konstruktīvas un tādas, kas ļāva "tikt galā ar visām neskaidrībām, kas bija laika gaitā radušās". Tāpat esot arī iezīmēti darbi nākamajai nedēļai.
Sesks pauda, ka AS mērķis ostu reformas kontekstā nav otrreizēja caurlūkošana, bet gan uzlabojumu viešana ar mērķi veicināt labāku apsaimniekošanu.
Vienošanos par ekspertu grupu veidošanu ka būtisku Smiltēns saskata, jo šis vairākas nedēļas pārrunātais temats paredz daudz darāmā abu politisko spēku nostādņu salāgošanas aspektos.
Kontekstā ar ostu reformu, Pīlēns norādīja, ka Liepājas ostas pārvaldības modelis būtu tas, kurš piedāvātu labākās iespējas attīstībai, veidojot konsensus starp valdības, pašvaldības un uzņēmēju pārstāvjiem.
Savukārt Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa lēmumu Pīlēns nodēvēja par sasteigtu, piebilstot, ka "piekrīt premjeram, ka šauru grupu ekonomiskās intereses nedrīkst dominēt valstī".
Smiltēns pauda, ka tā dēvētā reģionu reforma "faktiski bija kartes pārzīmēšana ar saviem labajiem efektiem", taču no viņa sacītā izriet, ka šī reforma ir uzlabojama, veicinot uzņēmējdarbību, kā arī reģionāla mēroga politikas centru, funkciju un finansēšanas sistēmu izveidi.
Jau vēstīts, ka šonedēļ turpināsies 14. Saeimas vēlēšanās uzvarējušā politiskā spēka "Jaunā vienotība" (JV) organizētās potenciālo koalīcijas partiju sarunas.
Ceturtdien, 13. oktobrī, noslēdzot politisko spēku otro sarunu raundu, Kariņš secināja, ka viņš saredz iespēju izveidot vienu spēcīgu un stabilu valdību.
Uz pirmo sēdi 14. Saeima sanāks otrdien, 1. novembrī. Par jaunievēlētā parlamenta pirmās sēdes norises laiku un provizorisko darba kārtību otrdien vienojušies Saeimā ievēlēto politisko partiju un partiju apvienību pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
