Kariņš: ar valdības veidošanā iesaistītajām pusēm par būtiskākajiem jautājumiem ir vienota nostāja  (5)

Valdības uzdevums ir gādāt par visas sabiedrības interesēm, un tā nevar būt šauru interešu ietekmēta, uzsvēra premjers. Partiju pārstāvji tikšanās laikā ir izrunājuši tādas tēmas kā izglītība un zinātne, tautsaimniecība un tās attīstība, tiesiskums un drošība.

Līdzīgi kā ar Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) pārstāvjiem, arī ar "Progresīvajiem" šajos jautājumos JV nav atklājusi domstarpības, norādīja Kariņš.

Runājot par valstisko nozīmīgajām reformām – Administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un ostu reformu, "Progresīvie", līdzīgi kā NA un AS, ir piekrituši, ka tās nav atceļamas, bet ir uzlabojamas, stāstīja premjerministrs. Arī par sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa veidošanu "Progresīvajiem" pretenziju nav, bet vienlaikus sarunas laikā abas puses ir piekritušas, ka valstij būtu jāattīsta atjaunojamo energoresursu ieguve un izmantošana – vēja un saules enerģija. Kariņš uzsvēra, ka arī šis jautājums ir valstiski nozīmīgs.

Tāpat kā pārējās sarunās iesaistītās partijas, arī "Progresīvie" piekrīt, ka valsts kapitālsabiedrībās ir jānodrošina laba pārvaldība, nodrošinot, ka uz tām politiķu ietekme nebūtu "rokas stiepiena attālumā", norādīja valdības vadītājs.

Šonedēļ specializētākās grupās jeb ar atbildīgo politiķu piedalīšanos tiks apspriesti jautājumi atsevišķās tēmas, piemēram, par paveicamo veselības aprūpes jomā. Līdz nākamajai nedēļai varētu būt "labs materiāls" par to, kas varētu būt nākamās koalīcijas darāmie darbi, par kuriem partijas var vienoties, pauda Kariņš.

Vaicāts par to, kad varētu notikt, piemēram, JV, AS un NA kopīga oficiāla tikšanās trijatā, JV politiķis skaidroja, ka "viss iet savā secībā" un ka ar laiku tiks nonākts pie tā, kuri ir potenciālie koalīcijas partneri, pie amatu sadalījuma un konkrētiem ministriem. Taču pašlaik svarīgi izrunāt augstāk minēto jomu jautājumus, norādīja Kariņš, ar smaidu piebilstot, ka viņu arī interesē, kas būs ministri, – taču pirms šī jautājuma apspriešanas ir jāvienojas par valdībai darāmo.

Taujāts sīkāk par termiņiem un citu partiju nostāju, ka sarunām jārit straujāk, Kariņš uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi, lai mums būtu strādāt spējīga koalīcija, kas valstī veicina stabilitāti, prognozējamību un attīstību. Lai neizveidotos situācija, ka pēc valdības straujas apstiprināšanas, apsēžoties viens otram pretī izrādītos, ka sākas strīdi par darāmo, sacīja JV politiķis, uzsverot, ka šāda pieeja nav pieņemama.

Savukārt partija "Progresīvie" kā nākamās valdības vienu no uzdevumiem redz apturētā Rīgas attīstības plānojuma apstiprināšanu, trešdien pēc tikšanās ar JV sacīja "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens.

Viņš norādīja, ka Rīgas attīstības plānojums apturēts saistībā ar azartspēļu biznesa interesēm. Šajā kontekstā politiķis pauda, ka azartspēļu darbības regulējums būtu jāatstāj pašvaldību pārziņā.

Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir apturējusi Rīgas attīstības plānojuma darbību.

"Progresīvo" politiķis pauda, ka sarunas ar JV bijušas ļoti atklātas, turpinot meklēt kopsaucējus. Neatkarīgi no "Progresīvo" lomas – esot koalīcijā vai opozīcijā – ir kritiski svarīgi, lai nākamā valdība rīkojas tiesiski un demokrātiski, uzsvēra Briškens.

Kā vēl vienu partijai svarīgu pozīciju politiķis minēja, ka nākamajai valdībai ir jānodrošina, ka netiek pieļauta politiska ietekme uz valsts kapitālsabiedrībām. Partijas pārstāvji uzskata, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis būtu jāmaina, no nozaru ministriju pārraudzības tās pārliekot vienotā un tiešā Ministru prezidenta pārraudzībā.

"Progresīvie" kā politiskās ietekmes uz kapitālsabiedrībām piemēru minēja Nacionālās apvienības (NA) pārvaldītajā Zemkopības ministrijā esošo AS "Latvijas valsts meži", sakot, ka kārtība, kādā tiek ieceltas amatpersonas un veikti iepirkumi, ir necaurspīdīga. Elektrouzlādes tīkla konkursā uzvarēja NA valdes locekļa ģimenes uzņēmums, atzīmēja Briškens, to vērtējot kā nepieļaujamu situāciju.

Kā trešo partijai svarīgo tēmu, ko JV un "Progresīvie" savstarpēji pārrunāja, Briškens minēja vienotu minimālo ienākumu sistēmu. Šajā sakarā partijas esot runājušas par minimālo pensiju, pusslodzes darbu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, kā arī neapliekamā minimuma iespējamo celšanu. "Progresīvie" iestājas par to, lai minimālie ienākumi un iespējas pelnīt būtu pieejamas katram sabiedrības loceklim, sacīja politiķis.

Abas partijas ir vienisprātis par dialoga turpināšanu, šonedēļ ar partijas ekspertiem organizējot padziļinātas diskusijas par atsevišķām tēmām, kuras trešdien tikšanās laikā netika izrunātas, piemēram, par veselība aprūpi, labklājību un izglītību.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits pilnvarojis JV līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.

Pēc 14. Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV vēlētos, ka koalīcijā būtu četri politiskie spēki – JV, AS, NA un arī "Progresīvie", turpretim AS un NA "Progresīvos" koalīcijā redzēt nevēlas.

JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, bet "Progresīvie" - desmit, tātad ar "Progresīvajiem" koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez - 54.