Šāds jautājums aktualizējies, jo Valsts policija (VP) 19. oktobrī paziņoja, ka kriminālvajāšanas uzsākšanai nodota lieta pret 14. Saeimā no partijas "Stabilitātei!" ievēlēto Gloriju Grevcovu, kura tiek turēta aizdomās par nepatiesas informācijas sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).
Juristi skaidroja, ka Satversmes 30. pantā paredzētā deputāta imunitāte attiecināma arī uz tādu deputātu, pret kuru kriminālvajāšana uzsākta vēl pirms tam, kad viņš ieguvis deputāta pilnvaras.
Līdz ar to Saeimas lēmums par kriminālvajāšanas turpināšanu ir obligāts priekšnoteikums tam, lai pret Saeimas deputātu varētu tikt turpināta tāda kriminālvajāšana vai iztiesāšana, kas uzsākta vēl pirms tam, kad viņš ieguvis Saeimas deputāta pilnvaras.
Attiecīgi 14. Saeimai būs jālemj par kriminālvajāšanas pret Grevcovu turpināšanu.
"Delfi" jau vēstīja, ka VP, neminot personas vārdu, preses paziņojumā norādījusi, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka Grevcova, būdama 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāte, CVK iesniegusi ziņas par sevi, tostarp norādot informāciju sadaļā "Darba vieta un ieņemamie amati", kā arī "Izglītība". Šo ziņu sniegto patiesumu sagatavotajos dokumentos persona apliecināja ar savu parakstu, pēc kā parakstītos dokumentus nodeva personai, kura tos 2022. gada 13. jūlijā iesniedza CVK.
Izmeklēšanas laikā gūtā informācija dod pamatu uzskatīt, ka persona ar savām darbībām izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 272. pantā. Iegūstot pietiekošu pierādījumu kopumu un veicot visas nepieciešamās kriminālprocesa izmeklēšanas darbības, šī gada 17. oktobrī, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 425. pantam, paātrinātā procesā kārtībā kriminālprocess nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu personu par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai.
Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēts sods – īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai ar sabiedriskais darbs, vai naudas sods.
Aktīvs kriminālprocess var nebūt šķērslis darbam Saeimā, jo Satversmes tiesa (ST) 2019. gadā par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas darbā.
"Delfi" jau vēstīja, ka Grevcova CVK sniegusi nepatiesu informāciju par iegūto izglītību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA). Grevcova sniegusi informāciju, ka 2013. gadā ieguvusi augstāko izglītību LSPA pedagoga specialitātē, tomēr LSPA arhīvā šāda informācija nav pieejama.
Tāpat vēstīts, ka Grevcova nav bijusi patiesa, norādot informāciju par savu darbavietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
