'Alternatīvu nav' – VUGD īslaicīgi slēgs 18 posteņus visā Latvijā  (38)

Viņš sacīja, ka šis lēmums ir "smags un nepopulārs," tomēr cita alternatīva darbinieku trūkumam šobrīd nav.

Āboliņš uzsvēra, ka tā nav posteņu slēgšana, bet gan īslaicīga darbības apturēšana. Apturot konkrētu posteņu darbību, tiek rūpīgi izvērtēta drošības situācija apkārt – vai citas brigādes spēs laicīgi atbraukt.

Šobrīd štatā iztrūkst aptuveni 450 darbinieku. Daļa no VUGD strādājošiem šobrīd ir bērnu kopšanas atvaļinājumos vai slimo. "Ņemot vērā, ka vienā VUGD ekipāžā ir trīs cilvēki, tad šobrīd iztrūkst aptuveni 150 ekipāžu," pauž dienesta priekšnieks.

Lai apzinātu potenciāli aizveramās struktūrvienības, dienestā tika veikta izbraukuma skaitu analīze, lai secinātu, kurās struktūrvienībās bijis mazākais izsaukumu skaits.

"Šobrīd un turpmāk centīsimies veikt pakalpojumu atbilstošā kvalitātē," sacīja Āboliņš.

Kurzemē darbība īslaicīgi tiks apturēta Rojas, Sabiles, Piltenes, Alsungas posteņos. Zemgalē – Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes un Auces posteņos. Latgalē īslaicīgi nedarbosies Zilupes un Tilžas postenis, savukārt Vidzemē – Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas un Strenču postenis. Pierīgā uz laiku nedarbosies Bulduru un Baldones postenis.

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) pauda, ka šī situācija bija paredzama, pie kuras varēja nonākt ilgā laika posmā.

"Runāju par pēdējiem 10 gadiem, kad ir runāts par tehnikas pieprasījumiem, un mazliet mazāku laiku par valdības informēšanu par problemātiku iekšlietu jomā kā tādā. Gribētu runāt ne tikai par VUGD, bet arī par Valsts policiju un robežsardzi. Mēs esam ilgtermiņa nepietiekoša finansējuma dēļ nonākuši pie šīs situācijas, kur esam spiesti samazināt pakalpojuma sniegšanu saviem iedzīvotājiem, paildzināt reaģēšanas laiku. Varu apliecināt, ka katrs VUGD darbinieks ir gatavs sniegt palīdzību, tikai jautājums ir – kādā laika nogrieznī. Tas neapšaubāmi var būt izšķirošais mirklis, kas ļauj cilvēkam izdzīvot, vai neizdzīvot negadījumā," atzina iekšlietu ministrs.

Eklons aicināja vērst sabiedrības un topošās Saeimas uzmanību par to, cik liela nozīme ir iekšējai drošībai, jo tā ikdienā nodrošina valsts iedzīvotāju drošību. "Šis jautājums nav skatāms ne tikai no iedzīvotāju, bet arī valsts drošības puses," pauda ministrs

"Es ceru, ka valdība tuvākajā laikā spēs pieņemt man redzamo vienīgo pareizo lēmumu par adekvāta finansējuma piešķiršanu iekšējai drošībai kopumā, lai mēs varētu ilgtermiņā attīstīt mūsu dienestus un nepieļaut, ka esošie darbinieki pamet dienestus," atzina iekšlietu ministrs.

Latvijas iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns uzsvēra, ka arodbiedrība vēlas vērst uzmanību uz Saeimā ievēlēto spēku solījumu stiprināt valsts iekšējo drošību un ieguldīt tajā līdzekļus. "Izdaru secinājumus, ka katrs Saeimas deputāts ir apņēmības pilns izpildīt solījumu un uzņemties atbildību, noliekot deputāta mandātu, ja solījumu izpildīt aizmirst," sacīja Augustāns.

"Mēs kā arodbiedrība uzskatām, ka dienesti ir kļuvuši par ķīlnieku starp spēju pildīt pienākumu pret valsti un izpildīt savas obligātās saistības pret darba ņēmēju. Mēs nevaram nepiekrist dienesta lēmumam īslaicīgi slēgt kādu no depo, kam pamats ir akūts darbinieku trūkums, pārslodze, kas veicina darbinieku izdegšanu, slimības lapu pieaugums, nogurums, neveselīga darba atmosfēra," uzskaitīja arodbiedrības priekšsēdētājs, uzsverot, ka nepienācīga darbinieku novērtēšana no valsts puses – darba samaksa un apstākļi veicina faktoru, ka darbinieki vēlas pamest dienestu.

Viņš kā piemēru minēja VUGD šoferu izvēli iet uz citiem sektoriem, kur šoferiem ar C kategorijas vadītāja apliecību alga pēc nodokļu nomaksas ir aptuveni 1200 eiro, kamēr VUGD tā ir 700–800 eiro.

Viņš arī minēja, ka esošā glābēju noslodze un personāla trūkums paaugstina darba drošības riskus, kas var radīt situācijas, kad glābējiem sākumā jādomā, kā glābt glābēju, un pēc tam – pārējos.

LIDA pieprasa Saeimas deputātus nekavējoties veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas saistīti ar budžeta veidošanu, un ieviest normu, kas paredz iekšējai drošībai atvēlēt ne mazāk kā 2,5% no IKP, precīzi paredzot, cik liels finansējums paredzēts atalgojumam, kas arodbiedrības ieskatā nevar būt zemāks par 1500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Arodbiedrības pārstāvis uzsvēra vairākas prasības finansējuma palielināšanai, un jautājumiem, kas skar izdienas pensijas.

VUGD priekšnieks Āboliņš portālam "Delfi" nevarēja minēt konkrētu summu, kādu vidēji pelna ugunsdzēsējs, jo tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – cilvēka ieņemamā amata, dienesta pakāpes un pieredzes.

Ģenerālis pauda, ka VUGD galvenais uzdevums ir strādāt tā, lai posteņu darbības apturēšana neietekmētu cilvēku labklājību. "Tas ir analīzes jautājums. Veicam nepārtrauktu analīzi par ierašanās laiku, administratīvo teritoriju iedzīvotāju skaitu, jo cilvēku skaits konkrētās pašvaldībās ļoti mainās," saka glābšanas dienesta priekšnieks.

Vaicāts, kas ugunsdzēsējus šobrīd notur darbā, Āboliņš min, ka ugunsdzēsēji nav "gadījuma cilvēki dienestā," bet ir mērķtiecīgi izvēlējušies profesiju. Tie ir profesijas fanātiķi, un cilvēki, kam patīk tas, ko viņi dara. "Ugunsdzēsējiem patīk viņu darbs, un viņi vienmēr bijuši tie, kas dara mazliet vairāk, kā no viņiem sagaida, taču ilgi uz entuziasmu vien vilkt nevar," atzina VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Eklons portālam "Delfi" sacīja, ka šobrīd iekšlietu nozares darbinieku atalgojums sāk būtiski atpalikt no valsts vidējā atalgojuma līmeņa, līdz ar to dienesti nespēj konkurēt ar tautsaimniecību – cilvēki izvēlas strādāt kādā firmā, jo tur saņems vismaz par 500 eiro lielāku atalgojumu, minēja ministrs.

Otrs konkurējošais aspekts Eklona skatījumā ir citi iekšlietu dienesti, īpaši, Nacionālie bruņotie spēki (NBS). "Atalgojumam starp ārējās un iekšējās drošības dienestiem būtu jābūt vienādam, lai cilvēkam būtu iespēja izvēlēties darbu pēc aicinājuma, nevis tādēļ, ka vienā sektorā maksā vairāk, kas rada nelabvēlīgu konkurenci," pauda iekšlietu ministrs, uzsverot, ka jāskatās uz valsts drošības riskiem kopumā.

"Šie pat nav lēmumi, bet situācijas apstākļu diktēti notikumi, kas neapšaubāmi ietekmēs kāda cilvēka drošību, jo VUGD reaģēšanas laiks palielināsies," sacīja Eklons.

Jau ziņots, ka pret VUGD lēmumu iestājas Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrība, kas iniciējusi parakstu vākšanu platformā "manabalss.lv", lai nepieļautu atsevišķu VUGD posteņu pagaidu slēgšanu.