'Jaunā vienotība' neturpinās sarunas ar 'Progresīvajiem'  (11)

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pirmdien, 24. oktobrī, pēc tikšanās ar Krišjāni Kariņu (JV) Valsts prezidents Egils Levits mediju pārstāvjus informēja, ka trīs nedēļu laikā pēc 14. Saeimas vēlēšanām patlaban iezīmējas trīs partiju koalīcija – JV, AS un NA, vienlaikus paredzot iespējamu JV vienošanos ar "Progresīvajiem". "Svarīgāka ziņa, ka koalīcijā būs trīs partijas," uzsvēra Levits.

Kariņš informēja, ka JV piedāvās "Progresīvajiem" parakstīt divpusēju vienošanos par sadarbību 14. Saeimā, kas paredz kopīgi veicināt prioritāro mērķu sasniegšanu, īstenojot sadarbību Saeimā un valdībā, konsultēšanos būtiskajos likumdošanas, izpildvaras lēmumu un budžeta veidošanas jautājumos un vienošanos par pārstāvību likumdevēja un izpildvaras institūcijās.

Tiesa, "Progresīvie" pirmdien paziņojumā medijiem norādīja, ka tā būtībā noraida JV priekšlikumu un partija ir gatava strādāt 14. Saeimas opozīcijā.

Ja vēl pirmdien pēcpusdienā pastāvēja iespēja, ka JV varētu otrdien tikties ar "Progresīvajiem", tad šodien tapa zināms, ka šāda tikšanās nenotiks.

Vienlaikus JV birojā informēja, ka trešdien, 26. oktobrī, politiskais spēks tiksies ar NA un AS pārstāvjiem.

Paredzams, ka politiskie spēki pārrunās JV piedāvājumu parakstīt potenciālās koalīcijas sadarbības memorandu, ar kuru JV, AS un NA varētu vienoties par valdības darbības pamatprincipiem, proti, par proporcionalitātes principu attiecībā uz partiju pārstāvniecību valdībā un lēmumu pieņemšanu sadarbības sanāksmē.

Sadarbības memorands arī paredz pēctecības principu atbildībā par iepriekšējās valdības veiksmīgi iesākto reformu turpināšanu; solidāras atbildības principu par Saeimas uzticību saņēmušā Ministru prezidenta un viņa aicināto ministru darbību.

Kā valdības kopīgi sasniedzamie prioritārie mērķi memorandā iezīmēti – iestāšanās par saliedētu un vienotu politisko nāciju, kas balstās latviešu valodā kā vienīgajā valsts valodā, kā arī stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību; konsekventi turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību, kā arī turpināt stingru sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju; ieviest valsts aizsardzības dienestu no 2023. gada vidus, kā arī palielināt finansējumu aizsardzībai, 2027. gadā tam sasniedzot 3% no iekšzemes kopprodukta.

Tāpat starp mērķiem minēta iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības finansējuma palielināšana, 2026. gadā tam sasniedzot 2,5% no iekšzemes kopprodukta, kā arī pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu.

JV memorandā piedāvā NA un AS balstīties uz tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem, ievērot valsts varas dalīšanu. Nostiprinot tiesiskumu un demokrātiskās vērtības, īstenot nesaudzīgu cīņu pret korupciju un pilnveidot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, kā arī efektīvi izpildīt Satversmes tiesas spriedumus.

Tāpat sadarbības memorandā piedāvāts izstrādāt un virzīt izskatīšanai Saeimā likumdošanas pakotni, kas atsevišķos likumos regulētu civilās savienības jautājumus un izpildītu Satversmes tiesas spriedumu; veicinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību mūsu bērniem, turpinot skolu tīkla sakārtošanu, nosakot kritērijus valsts apmaksātajām skolām, lai sekmētu nevienlīdzības samazināšanos Latvijas sabiedrībā.

JV arī piedāvā AS un NA turpināt palielināt valsts budžeta finansējumu zinātnei, lai sasniegtu kopējo pētniecības un attīstības finansējumu 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Lai sekmētu valsts kapitālsabiedrību labāku pārvaldību un attīstību, centralizēt to vadību un pakāpeniski uzsākt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kotāciju biržā tajos gadījumos, kad tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, tādā veidā sekmējot tautsaimniecības attīstību un dodot iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedalīties nacionālā kapitāla vairošanā.

Tāpat partneriem piedāvāts turpināt un pabeigt Latvijas ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā, kā arī sekmēt Rīgas konkurētspējas pieaugumu Ziemeļeiropā, izveidojot Rīgas metropoles pārvaldības modeli, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi un uzņēmējdarbības attīstības iespējas.

Sadarbības memorandā arī piedāvāts veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām, lai sekmētu jaunu darbavietu radīšanu, tāpat sekmēt Latvijas valsts stratēģisko vēja parku būvniecību valsts mežu zemēs, kā arī turpināt pilnveidot iespējas privātajiem investoriem attīstīt vēja parkus.

JV memorandā piedāvā izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, neradīt papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonākt pretrunā ar vides aizsardzības politiku un klimata politikas mērķiem. Tāpat rosināts uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti pacientiem, pilnveidojot slimnīcu tīklu, primārās veselības aprūpes sniegšanu, ieviešot uz pacientu orientētu valsts veselības apdrošināšanu.

Memorandā arī piedāvāts pilnveidot valsts pārvaldes darba organizāciju esošo resursu ietvaros, izveidojot Enerģētikas, klimata un vides ministriju, kā atbildīgo par nodarbinātības politiku nosakot Ekonomikas ministriju, kā atbildīgo par bērnu attīstības politiku nosakot Labklājības ministriju, kā arī nosakot vienu atbildīgo ministriju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju politiku – Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministriju.